Lielbritānijas ārpolitika būs tikpat stingra kā līdz šim, uzsver Rinkēvičs (1)

Viņš norādīja, ka visās sarunās ar Trasu kā Lielbritānijas ārlietu ministri atbalsts Ukrainai un NATO klātbūtnei Baltijas valstīs un Austrumu flangā ir bijis stingrs un nepārprotams. Turklāt Lielbritānija aizvadītajā NATO samitā Madridē bija viena no Latvijas lielākajām atbalstītājam.

"Manuprāt, šajā ziņā mēs varam gaidīt līdzšinējās politikas turpinājumu. Tā ir laba ziņa mūsu reģionam," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Runājot par Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībām, Rinkēvičs norādīja, ka būs jāmeklē risinājumi likumprojektam par tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu - būs jāstrādā pie jautājumiem, kas ir samērā sarežģīti. Ārlietu ministrs pauda cerību, ka, līdzīgi kā citos gadījumos, ES un Lielbritānija spēs atrast kopsaucēju, jo, lai arī breksita drāma bija gana plaša un ar daudziem pavērsieniem, beigu beigās risinājums tika rasts.

Pagājušajos Ziemassvētkos ar kolēģi Lizu Trasu ieskandinājām ar Londonas Latviešu kori pie Latvijas dāvātās egles britu Ārlietu ministrijai, šodien prieks sveikt jauno konservatīvo līderi un nākamo premjeri. Viņa vienmēr ir stingri atbalstījusi Latvijas drošību un Ukrainu pic.twitter.com/Th6Cb5p02O

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 5, 2022

Jau ziņots, ka likumprojekts paredz vienpusējā kārtā atteikties no protokola, kas tika parakstīts breksita vienošanās ietvaros un paredz izveidot muitas robežu starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles ieviešanas uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta, lai Lielbritānija un ES cieši sadarbotos visās jomās, ieskaitot tirdzniecību, aizsardzību un ārpolitiku.

Tāpat ārlietu ministrs atzīmēja, ka kopš februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, radīta dinamika, Latvijai daudz konsultējoties ar ciešākajiem sabiedrotajiem - ES, ASV un Kanādu, kad jānosaka sankcijas pret Krieviju un atsevišķām amatpersonām, jācenšas tās sinhronizēt.

"Pamatlietas britu drošības un ārpolitikā, manuprāt, nemainīsies. Katrā gadījumā varu apsveikt Trasu, kura stāsies Lielbritānijas premjerministres amatā," sacīja Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka cīņā par Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera amatu pirmdien uzvarējusi līdzšinējā ārlietu ministre Trasa, kas automātiski kļūs arī par nākamo premjerministru.

Par Trasu balsojuši 81 326 Konservatīvās partijas biedri, kamēr viņas sāncensi bijušo finanšu ministru Riši Sunaku atbalstījuši 60 399 toriji.

Balsošanā piedalījās aptuveni 170 000 Konservatīvās partijas biedru. Tā ir niecīga daļa no Lielbritānijas elektorāta.

Trasa, uzzinot par uzvaru, paziņojusi, ka jūtas pagodināta par ievēlēšanu pēc "vienas no garākajām darba intervijām vēsturē".

"Es aģitēju kā konservatīvā, un es vadīšu [valsti] kā konservatīvā," solīja Trasa, cildinot toriju vērtības - zemus nodokļus un personīgo atbildību.

Viņa sola drosmīgu plānu enerģijas krīzes risināšanai, taču plašāka informācija par jaunās premjeres iecerēm gaidāma tuvākajās dienās.

Trasa būs trešā sieviete Lielbritānijas premjerministres amatā aiz Terēzas Mejas un Mārgaritas Tečeres. Oficiāli premjerministra amatu viņa ieņems otrdien pēc tam, kad Boriss Džonsons būs iesniedzis savu atlūgumu Lielbritānijas karalienei Elizabetei II.

Elizabete II Džonsona atlūgumu un pēc tam jauno Lielbritānijas premjerministri otrdien pieņems Balmoralas muižā Skotijā, nevis Bekingemas pilī. Šāds lēmums pieņemts karalienes kustību problēmu dēļ.

Džonsons, kurš premjerministra amatā stājās pirms trim gadiem, 7.jūlijā bija spiests atkāpties vairāku skandālu dēļ, kas cita starpā saistīti ar karantīnas režīma pārkāpumiem Dauningstrītā, izšķērdīgu savas oficiālās rezidences renovāciju un nepiedienīgā uzvedībā apsūdzēta kandidāta iecelšanu augstā amatā. Viņš turpināja vadīt partiju un valdību, līdz kļūs zināms jaunais toriju līderis.

Trasa savā īsajā uzvaras runā veltīja atzinīgus vārdus Džonsonam, tai skaitā viņa paveiktajam breksita jautājumā un Covid-19 pandēmijas laikā, un norādīja, ka Džonsonu apbrīno no Kijivas līdz Kārlailai.

Pētījumu centra "YouGov" augusta beigās veiktā aptauja liecināja, ka 53% respondentu uzskata, ka Trasa būs slikta vai briesmīga premjerministre. 43% aptaujāto pauda neticību, ka Trasa spēs tikt galā ar pieaugošo dzīves dārdzību, augošajām enerģijas cenām un inflāciju.

Laikraksts "The Sunday Times" norāda, ka Trasu jaunajā amatā gaida smagākais darbs kopš Tečeres laikiem.

Miljoniem cilvēku uzskata, ka enerģijas cenām pieaugot par 80% no oktobra un vēl vairāk no janvāra, viņiem šoziem nāksies izvēlēties starp ēšanu un apkuri, liecina sabiedriskās domas aptaujas.

Laikraksti "The Times" un "Daily Telegraph" pirmdien ziņo, ka Trasa apsver enerģijas cenas iesaldēšanu patērētājiem, un valdības kompensācijas piegādātājiem.

Aptaujas liecina, ka sabiedrība atbalsta pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu rīkošanu, un konservatīvajiem tādā gadījumā nebūs viegli noturēties pie varas.

Trasa kļuva par ārlietu ministri pirms gada. Pirms tam viņa strādāja dažādās ministrijās. Viņa savu politisko karjeru sāka vēl pusaudzes laikā, sākotnēji pieslejoties liberāldemokrātiem, bet pēc tam pārejot pie konservatīvajiem.

2016.gadā viņa iestājās par Lielbritānijas palikšanu ES, bet mainīja savu nostāju, kad vairums birtu atbalstīja izstāšanos no savienības.