Runas par to, ko iesākt ar teritoriju, kura atbrīvota no okupācijas pieminekļa, sāka izskanēt jau labu laiku pirms tas tika nogāzts. Tagad ideju kļūst arvien vairāk un tās sāk palikt arvien amizantākas. Protams, katra ierosinājuma autors cenšas segu pavilkt uz savu pusi un piedāvā teritorijā izveidot tieši savām interesēm atbilstošu risinājumu.

Lūk, sākumā visbiežāk dzirdējām ideju vienkārši izveidot parku ar bērnu laukumiem, velosipēdu rampām un soliņiem, lai cilvēkiem vienkārši būtu kur aiziet atpūsties. Pie viena – dodot emocionāli piesātinātajai vietai kādu laiku atelpai, lai tā nedaudz zaudētu gadu gaitā uzkrājušos spriedzi.

Pret šādu plānu ir grūti iebilst, un gan jau tieši tas ar šo vietu arī notiks. Ja ne uz mūžīgiem laikiem, tad vismaz kā tāda mierīga pagaidu versija, kas nevienam tā īsti nespēj raisīt pretenzijas. Pat man, kurš dzīvo otrā Rīgas galā un kura bērnu vairs īsti neinteresē rotaļu laukumi, – lai tik būvē, ne silts, ne auksts.

Tad, protams, bija ideja, ka tieši šī vieta būtu pelnījusi uz sevi paņemt jauno koncertzāli. Ja godīgi, par koncertzāles lokāciju un mērķiem šķēpi tiek lauzti jau tik sen, ka radies iespaids – paši lēmēji vairs nesaprot, kāpēc un vai tā mums vispār tiešām joprojām nepieciešama. Vismaz man personīgi nu jau ir dziļi vienalga.

Komentāri (15)
CopyLinkedIn Draugiem X