/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
1908. gada 3. aprīlī Karolīna Ulsone no miega pamodās pilnīgi citādākā pasaulē nekā dzīvoja, dodoties gulēt. Viņa uzzināja, ka viņas māte ir mirusi, bet pārējie ģimenes locekļi bija neatpazīstami. Tad viņa ieskatījās spogulī. Karolīna bija gulējusi 32 gadus, tomēr gandrīz vispār nebija novecojusi.
Karolīna Ulsone bija pavisam normāla 14 gadus veca meitene, kura kopā ar savu ģimeni vadīja visai vienmuļu dzīvi uz nelielas salas Baltijas jūrā pie Zviedrijas krastiem. Karolīnas, viņas mātes, tēva un piecu brāļu un māsu ikdienu piepildīja zemkopības darbi un zvejniecība, kas nodrošināja iztiku no apkārtējās pasaules nošķirtās saimniecības iedzīvotājiem. Visticamāk, viņu dzīvesstāsts izgaistu vēsturē, ja vien nenotiktu neticamais un dīvainu notikumu virknes rezultātā Karolīna neaizmigtu uz 32 gadiem, miegā teju nenovecojot. Lūk, stāsts par Zviedrijas guļošo skaistuli Karolīnu Ulsenu.