Atzīsti, tev taču arī patīk degvielas smarža. To ir grūti aprakstīt. Tā ir nedaudz salda, pateicoties vienai no kādām 150 ķimikālijām, kas veido degvielu. Tai raksturīgo smaržu degvielai piešķir benzols – bezkrāsaina un ārkārtīgi viegli uzliesmojoša viela. Tiesa, tā veido tikai 1% no visa degvielas sastāva. Par spīti tam, mūsu deguns to spēj ļoti labi uztvert.
Zinātniekiem nav īsti skaidrs, kāpēc lielākajai daļai cilvēku tik ļoti patīk degvielas smarža, tomēr ir dažas teorijas. Viena no tām ir saistīta ar mūsu atmiņām, bet cita – ar atalgojuma sajūtu smadzenēs.
Ja tu kādreiz paostīji vīriešu smaržas un uzreiz iedomājies par savu tēvu vai ja pasmaržoji svaigu veļu un tūliņ atcerējies par savu pirmo darbu veļas mazgātavā, tad pirmā teorija tev būs skaidra. Tā ir saistīta ar tā saucamo Prusta fenomenu, proti, rakstnieks Marsels Prusts savā slavenajā darbā “Zudušo laiku meklējot” aprakstīja savas nostalģiskās sajūtas, pagaršojot tējā izmērcētu cepumiņu. Šī sajūta ir saistīta ar smadzeņu anatomiju.
Smadzeņu ožas centrs, kas atrodas smadzeņu priekšējā daļā, atbild par ožas spēju, nosūtot informāciju par saosto lietu citām smadzeņu daļām, kur šī informācija tiek tālāk apstrādāta. Informācija taisnā ceļā nonāk arī limbiskajā sistēmā, kas atbild par dažādām emocijām. Limbiskās sistēmas daļa ir amigdala, kas kontrolē tādas emocijas kā bailes un baudas sajūtu, kā arī hipokamps, kas pārvalda atmiņu.