Koksnes granulu patēriņš sarūk, bet aug pieprasījums pēc briketēm

Saskaņā ar apkopoto informāciju kopumā atjaunojamo energoresursu (AER) patēriņš pagājušajā gadā Latvijā veidoja 78 petadžoulus (PJ), kas ir par 3% jeb 2,3 PJ vairāk nekā 2020.gadā.

Tostarp visvairāk pērn patērēta kurināmā koksne - tās īpatsvars kopējā AER patēriņā 2021.gadā bija 78,6%, kamēr 2020.gadā - 77,3%, Tikmēr elektroenerģijas patēriņa īpatsvars bija 12,9%, kamēr gadu iepriekš - 13,2%, biogāzes īpatsvars bija 3,5%, kamēr 2020.gadā - 4,4%, bet biodegvielas - 2,6%, kamēr gadu iepriekš - 2,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka AER kopējais patēriņš piecu gadu laikā, proti, no 2017. līdz 2021.gadam samazinājies par 8% jeb 0,6 PJ, ko ietekmēja hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas ikgadējās svārstības.

Vienlaikus kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā audzis par 5,2% jeb 3,1 PJ, 2021.gadā sasniedzot 62,6 PJ. Salīdzinājumā ar 2020.gadu kurināmās koksnes patēriņš palielinājies par 7,1% jeb 4,1 PJ.

Pārvalde arī atzīmē, ka pērn eksportēti 43,7 PJ koksnes granulu, kas ir par 8,3% jeb 3,3 PJ vairāk nekā 2020.gadā.

Pēdējo piecu gadu laikā granulu eksports palielinājies par 55,3%, ko veicina izejmateriālu pieejamība un globālā tendence palielināt AER patēriņu, norāda statistikas pārvaldē.

Lielākais kurināmās koksnes patērētājs ir pārveidošanas sektors, kas ietver patērēto energoresursu apmēru elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai, kā arī kūdras brikešu un kokogļu ražošanai. 2021.gadā tā patēriņš veidoja 39,3% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Pārveidošanas sektorā piecu gadu laikā - no 2017.līdz 2021.gadam - koksnes patēriņš audzis par 19,6% jeb četriem PJ. Savukārt pārveidošanas sektorā no saules kolektoriem saražotā siltumenerģija 2021.gadā bija 10 gigavatstundas (GWh) jeb 36 teradžouli (TJ), kas ir par vienu GWh jeb četriem TJ mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ir novērojamas izmaiņas kurināmās koksnes veidu izvēlē mājsaimniecībās, kur, 2015.gadā vairāk patērēja koksnes granulas nekā briketes, bet 2021.gadā pretēji - koksnes granulu patēriņš samazinājās par 9,4% jeb 193 TJ, bet brikešu patēriņš palielinājās par 20,8% jeb 78 TJ.

Savukārt kurināmās malkas patēriņš mājsaimniecībās no 2015.gada līdz 2021.gadam palicis praktiski nemainīgs, samazinoties par 1,8% jeb 300 TJ.

Lielākais kurināmās koksnes patēriņš rūpniecībā un būvniecībā bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē, 2021.gadā patērējot 15,4 PJ jeb 93,6% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa rūpniecībā un būvniecībā.

Elektroenerģijas patēriņš transportā 2021.gadā bija 351 TJ, kas ir par 3,5% jeb 12 TJ vairāk nekā 2020.gadā, kas saistīts gan ar reģistrēto elektroautomobiļu skaita pieaugumu, gan ar to, ka iedzīvotāji aktīvāk ceļoja pēc Covid-19 noteikto ierobežojumu atvieglošanas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu elektroenerģijas patēriņš autotransportā un dzelzceļa transportā palielinājās attiecīgi par 6,1% jeb 6 TJ un par 4,4% jeb 10 TJ.

Tomēr elektroenerģijas patēriņš cauruļvadu transportā turpina samazināties un 2021.gadā bija 11 TJ, kas ir par 26,7% (par 4 TJ) mazāk nekā iepriekšējā gadā, un salīdzinājumā ar 2017.gadu, samazinājās 3,7 reizes (par 30 TJ).

2021.gadā biodegvielas patēriņš transportā bija divi PJ, kas ir par 3,7% jeb 70 TJ vairāk nekā 2020.gadā, ko var saistīt ar pērn Covid-19 noteikto ierobežojumu atvieglošanu, un līdz ar to lielāku pieprasījumu pēc degvielas, piemēram, ceļojumiem, tūrismam Latvijā. Savukārt piecu gadu laikā (2017.-2021.gads), valstī veicot izmaiņas regulējumā un palielinot biodegvielas obligāto piejaukumu, biodegvielas patēriņš transportā palielinājies piecas reizes jeb par 1,6 PJ, skaidro pārvaldē.

Pagājušajā gadā Latvijā saražoja 5846 GWh elektroenerģijas, tostarp 3718 GWh no AER, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir pieaugums par 1,9% jeb 68 GWh. HES 2021.gadā saražoja 2708 GWh, kas ir par 4% jeb 105 GWh elektroenerģijas vairāk, bet saules elektrostacijās - septiņas GWh elektroenerģijas, kas ir par divām GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus pērn samazinājās saražotā primārā elektroenerģija vēja elektrostacijās, veidojot 41 GWh, kas ir par 20,3% jeb 36 GWh mazāk nekā 2020.gadā.

Bet koģenerācijas stacijās pērn saražoja 2990 GWh elektroenerģijas, tostarp 28,8% no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās), kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2021.gadā saražotā elektroenerģija biogāzes koģenerācijas stacijās saruka no 345 GWh līdz 292 GWh, kas ir par 15,4%, bet biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās palielinājās no 520 GWh līdz 570 GWh jeb par 9,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim - līdz 2030.gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 50% apmērā bruto enerģijas gala patēriņā.

Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES) - 2020.gadā tas bija 42,13%, kamēr ES - vidēji 22,09%.

Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030.gadam 7% no transportā patērētās enerģijas ir atjaunojamā. 2020.gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 6,73%, kamēr ES vidēji - 10,22%. Savukārt AER īpatsvars apkurei 2020.gadā bija 57,1%, kas ir ceturtais augstākais rādītājs pēc Zviedrijas (66,4%), Igaunijas (58,5%), Somijas (57,6%) starp visām ES dalībvalstīm. ES atjaunojamā enerģija veidoja 22,1% no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas.