“Hibrīdmodelis ir tas, kurā gan līderiem, gan strādājošajiem ir jādomā par kādu piekāpšanos. Ir skaidrs, ka mēs neatgriezīsimies tajā situācijā, kā tas bija agrāk, taču
darba devējus nepamet sajūta, ka darba ņēmēji šo situāciju var izmantot savā labā un pilnībā nenodoties darbam,”
pauž “Society for Human Resource Management” vadītājs Džonijs Teilors.
Tiek spriests, ka situāciju varētu mainīt fakts, ka kūtrākajiem darbiniekiem, kuri retāk parādās klātienes darbā, draudētu kādas sankcijas. Tādā gadījumā strādājošie varētu vairāk laika pavadīt birojā, lai aizsargātu savu darba vietu. Tāpat arī darba devējam pašam būtu jāatrod kāds veids, kā ieinteresēt vairāk darbiniekus nākt uz darbu klātienē.
“Gartner” cilvēkresursu izpētes galvenais pētnieks Braiens Krops sacīja, ka uzņēmumu personāla daļas vadītājiem būtu vēlams veikt pārrunas ar tiem strādājošajiem, kuri uz darbu klātienē nāk mazāk, nekā noteikts (piemēram, trīs dienu vietā tikai divas).
“Citiem vārdiem sakot, sarunai vajadzētu būt tādai: "ja tu neapmeklē darbu tik dienas, cik noteikts, var būt kaut kādas sekas".
Tomēr šīm sekām nevajadzētu būt atlaišanai no darba. Ņemot vērā, cik liela ir konkurence darba tirgū, tas uzņēmumam var izdarīt lāča pakalpojumu,” saka Krops.
Eksperti gan norāda, ka zināma daļa, piemēram, 10% strādājošo varētu arī atteikties pakļauties “obligāto klātienes dienu” prasībai. Tas savukārt varētu nozīmēt to, ka uzņēmumi vairāk vēlēsies konkrētu funkciju veikšanai piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus.