Traģisks, šausminošs un grūti izskaidrojams stāsts par diviem zēniem, kuri 19. gadsimta vidū nomaldījās mežā un pazuda. Vairāk nekā nedēļu vēlāk vietējais zemnieks nosapņoja zēnu līķu atrašanās vietu. Drīz sapnis pārvērtās realitātē.

1856. gada 24. aprīlī mežā Pensilvānijā pazuda brāļi Džordžs un Džeikobs Koksi. Septiņus un piecus gadus vecie zēni it kā bija centušies sekot savam tēvam, tomēr noklīduši no pareizā ceļa un nomaldījušies mežā. Tūliņ tika sākti plaši meklēšanas un glābšanas darbi, tomēr tie nevainagojās ar panākumiem. Zēni bija kā akā iekrituši.

Vairāk nekā nedēļu pēc zēnu pazušanas vietējais zemnieks redzēja dīvainu sapni, kurā bija parādīta zēnu atrašanās vieta. Sapnis nemeloja. Drīz vien nomaļā meža gravā tika atrastas zēnu mirstīgās atliekas.