Kā uzskata baudas eksperte, attiecību un seksa koučs, psihoterapeite apmācībā, kā arī vairāku grāmatu autore Ieva Sīmane, grupveida sekss ir viena no izplatītākajām seksuālajām fantāzijām.

Svingeru klubos ir iespēja šīs fantāzijas īstenot, tāpēc viņa arī aicināja uz pokāsta sarunu svingeru kluba SexWife dalībnieci un vadītāju Karīnu, lai aprunātos par šo kustību.

Ieskats sarunā: 

Cik sen jau esi šajā kustībā? 

Cik sen vai nesen esmu šajā kustībā, tas ir relatīvi.

Latvijā uz Sex Wife pasākumiem, kurus vada Sergejs jau 13 gadus, sāku nākt pagājušā gada septembrī.

Kāda amerikāņu zinātniece, doktore ir svingerus dalījusi divās kategorijās: vieni to dara izklaides pēc. Šad un tad - ar partneri vai vieni uz šādu klubu dodoties; citi to uztver kā savu seksualitātes identitāti, bez kuras viņiem ir pat grūti dzīvot. Seksualitātes realizācijas veids, bez kura viņi sevi nesaskata.  Kā tev šķiet, Karīna, - kas vairāk atbilst patiesībai? 

Man liekas, tādu fanātu, kas gluži nevarētu bez svingošanas dzīvot, Latvijā nav. Es tās sauktu par fantāzijām, kuras ir daudziem cilvēkiem. Un tad attiecībā no šīs fantāzijas realizēšanas vai nerealizēšanas - svingeru kustība varētu kļūt par jaunu dzīvesveidu, aizraušanos vai tādu šad tad pabūšanu kopā. 

Kā tev pašai tas viss aizsākās?

Man pašai tas arī viss sākās kā fantāzija jau diezgan sen, bet visu laiku ir licies, ka es pati tā nekad nevarētu, tāpēc līdz realizācijai tas sākās jau citā dzīves periodā.

Tas bija pēc šķiršanās no vīra un tādā dzīves periodā, kad sāc no jauna eksperimentēt ar savu seksualitāti un to izprast jaunā realizācijā.

Bija iespēja. Kļūstot jau par daļu no Sex Wife kluba

es iepazinos ar Sergeju, un kopš janvāra mēs dzīvojam kopā. Esmu kļuvusi par daļu no organizatoriem, tāpēc, jā, viennozīmīgi tas ir kļuvis par manu dzīvesveidu. 

Man arī vienmēr bijis interesanti iepazīt svingerus Latvijā, saprast, cik dažādi ir iesmesli, kāpēc viņi šeit ir un viņiem šī kustība ir svarīga. Ir cilvēki, kas Latvijā jau gadiem ir tēmā, ir cilvēki, kuri periodiski ar to nodarbojas. 

Pēc pieredzes un novērojumiem pastāsti, kas ir šie cilvēki, kam tas derētu vai patiešām nederētu? 

Pirmkārt fakts, vai tas cilvēkam interesē vai ne. Ja tā ir - agrāk vai vēlāk līdz tā realizācijai nonāk, jo tā ir savā veidā savu tabu laušana. Man arī ilgu laiku likās - es nē, es nevarēšu... Bet tikpat labi tās intereses vienkārši nav - tas arī ir pilnīgi normāli! 

Manā pieredzē ir bijis, ka esmu pieteikusi sevi pasākumam un arī vīrieti, mūs kā pāri, bet pēdējā brīdī vīrietis sajūtas vājš. Un es aizeju viena. 

Vai svingeru klubi ir labs "pipariņš", ko piemest attiecībām?

Ja ir problēmas attiecībās - šis tikai visu saasinās. Nenotiks tā, ka, izmēģinot ko jaunu, attiecības strauji uzlabosies.

Svingeru lieta ir papīrītis, kas parāda visas problēmas, kas ir pāra starpā! Tas ir stāsts par to, cik droši vai nedroši tu jūties savās attiecībās.

Ja jums ir labi savstarpēji un esat atvērti idejai, ka šajās attiecībās būs vēl kāds, tad jā, tas svingeru klubs būs pipariņš, asums, krāsas.

Vai svingeru klubos vairāk ir vīriešu vai sieviešu? Kādas ir labākās partneru proporcijas?

Mēs uzskatām, ka ideālā proporcija ir, ka uz vienu pāri ir viens vīrietis. Ne katrā pasākumā tā sanāk saplānot, bet, jā, kopumā tā ir ideālā proporcija.

Kāpēc?

Sievietes ir savādākas. Pie mums

nāk tie vīrieši, kas spēj beigt vairākkārt pasākuma laikā, bet, protams, tas katram ir individuāli.

Bet nu jā, sievietei var būt vairāk partneru viena vakara laikā nekā vīriešiem - tas ir fizioloģiski tā izveidojies. Bet ir bijuši arī pasākumi, kur mazāk bijuši vīrieši. 

Sarunas pieturpunkti

- apskats par to, kas ir svingeri, svingeri kā uzvedības īpatnība un kā seksuālā identitāte, dzīvesveids

- par prasmi pateikt JĀ un NĒ

- par svingeru nerakstītiem likumiem un ētikas kodeksu

- par iespējām svingot Rīgā

- atbildes uz sekotāju jautājumiem

- par dandāļu bildēm un plikumu grupām

Noklausoties šo sarunu, iegūsi autentisku un uzticamu informāciju par svingeru iespējām un riskiem, tā ir ne vien informatīvi vērtīga, bet arī emocionāla, jo dalāmies savās personiskās pieredzēs.