Cenu griesti Krievijas naftai: ir riski, ka šis plāns neizdosies (1)

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Rietumvalstu galvenais mērķis ir bijis mēģināt un ierobežot Krievijas ienākumus no enerģijas eksporta. Ir noteiktas sankcijas, taču tām pagaidām maz panākumu – augstās naftas un gāzes cenas ļauj Krievijai gūt vairāk ienākumu par mazāk piegādāto enerģiju. Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā ienākumi no energoresursiem šogad varētu pieaugt pat par 38%.

Tas ir galvenais iemesls, kādēļ pagājušajā nedēļā G7 valstis – Kanāda, Francija, Vācija, Japāna, Itālija, Lielbritānija, ASV un Eiropas Savienība vienojās noteikt cenu griestus Krievijas naftas cenai, tādējādi mēģinot mazināt Krievijas ienākumus.

Kāds ir plāns?

G7 valstis jau pašlaik ir noteikušas Krievijas naftas iegādes ierobežojumus vai pat pilnīgu embargo. Eiropas Savienības gadījumā – tuvāko mēnešu laikā stāsies spēkā liegums iegādāties Krievijas naftu. Līdz ar to šis plāns attieksies uz loģistiku – naftas pārvadājumiem un apdrošināšanu, kas nepieciešama citām valstīm, kas turpina pirkt Krievijas naftu.

Naftas cenu griesti varētu tikt ieviesti tajā pašā laikā, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības noteiktais liegums. Paredzams, ka būs divi cenu griesti – jēlnaftai, kā arī gatavajai produkcijai. Vispirms cenu griesti tiks noteikti jēlnaftai – tas notiks 5. decembrī, bet naftas produktiem divus mēnešus vēlāk – nākamā gada 5. februārī.

G7 valstu pārstāvji norāda, ka mērķis ir novērst situāciju, ka apdrošinātāji un transporta kompānijas, kas pārvadā naftu pa jūru, iegādājas to dārgāk. Mērķis ir panākt, lai šī nafta tiktu iegādāta par cenu, kas zemāka par noteiktajiem cenu griestiem.

Jāņem vērā, ka G7 valstis kontrolē aptuveni 90% no globālā naftas pārvadājumu apdrošināšanas tirgus. Krievija pieprasa, lai tās naftu eksportē ar kravas kuģiem. Gadījumā, ja naftas pircēji atsakās pakļauties prasībai iegādāties naftu par cenu, kas ir zem cenu griestiem, tad Rietumvalstu apdrošinātāji var atteikties apdrošināt kravas.

Pašlaik vēl nav noteikti cenu griesti – tie tiks noteikti jau tuvā nākotnē, un to darīšot “plaša valstu koalīcija”. Teorētiski par cenu griestiem varētu spriest arī tādi lieli enerģijas patērētāji kā Indija un Ķīna, taču nav indikāciju, ka šīs valstis varētu piedalīties lemšanā par Krievijas naftas cenu griestiem.

“Cenu griesti ir veidoti tamdēļ, lai mazinātu Krievijas peļņu [no energoresursiem] un Krievijas spēju sponsorēt karu un agresiju. Tāpat svarīgi arī mazināt Krievijas sāktā kara ietekmi uz globālajām enerģijas cenām,” teikts G7 valstu finanšu ministru kopīgajā dokumentā. Piebilsts, ka cenu griesti tiks noteikti, ņemot vērā virkni tehnisku rādītāju.

Kā naftas cenu griesti darbosies?

Viens no galvenajiem shēmas iniciatoriem ir bijušas ASV. Pēc tam, kad tika panākta vienošanās starp G7 valstīm, ASV Valsts kases sekretāre Džaneta Jellena sacīja, ka “apņemoties ieviest cenu griestus, G7 būtiski mazinās Krievijas iespējas sponsorēt nelegālo karu, tajā pašā laikā saglabājot resursus, kas turpinās būt pieejami globālajā tirgū par zemākām cenām”.

Galvenais plāna mērķis – ļaut Krievijas naftai būt daļai no naftas tirgus, taču par samazinātu cenu, lai netiktu pieļauts jauns cenu kāpums.

Ideja ir tāda, ka zemāku un vidēju ienākumu valstis, kas nav noteikušas ierobežojumus Krievijas naftas iegādei, joprojām varētu iegādāties Krievijas naftu. Tomēr – šīm valstīm nafta būs jāiegādājas par cenu, kas ir zemāka vai vienāda ar cenu griestiem. Pretējā gadījumā šīm valstīm tiks liegta iespēja apdrošināt kravas, kā arī nebūs ļauts izmantot starptautiskos kravu pārvadājumu pakalpojumus.

Ko saka Kremlī?

Īsi pēc tam, kad tika paziņots par cenu griestiem Krievijas naftai, Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pekovs paziņoja, ka “tas ir absurds lēmums, kas radīs haosu starptautiskajā naftas tirgū”.

Tāpat Krievija paziņojusi, ka tā nepārdos naftu valstīm, kas iesaistīsies naftas cenu griestu plānā. Tajā pašā dienā, kad tika pieņemts lēmums par cenu griestiem Krievijas naftai, Krievija uz nenoteiktu laiku apturēja gāzes piegādes Eiropai caur gāzesvadu “Nord Stream 1”. Oficiālā versija – Eiropas noteiktās sankcijas, kuru dēļ nav izdevies paveikt plānoto gāzesvada apkopi.

Kādi ir plāna riski?

Galvenais risks – “ne-G7” valstis vienkārši neiesaistīsies šī plāna īstenošanā. Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir viens no šī plāna skeptiķiem.

“Šo plānu nav iespējams īstenot vienpusēji, bet ciešā sadarbībā ar citiem. Pretējā gadījumā tam vienkārši nav jēgas,” augustā sacīja Šolcs.

Rietumvalstu valdības gan cer, ka ja arī citas valstis nepiekritīs iesaistīties šajā plānā, Krievijas naftas pircēji tāpat gaidīs zemākas naftas cenas. Un tas jebkurā gadījumā ietekmēs Kremļa iespējas pelnīt no naftas ienākumiem.

Tiesa gan, Krievijas nafta jau pašlaik ir lētāka nekā citas alternatīvas. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ Indija piepeši ir kļuvusi par vienu no Krievijas naftas lielākajiem pircējiem. Krievija dod atlaides, un vairākas valstis piekrīt iepirkt Krievijas naftu lielākos apjomos.

Vēl viena iespēja ir tā, ka Krievija eksportēs mazāk naftas un centīsies palielināt globālās naftas cenas tā, kā tas ir izdarīts ar gāzes piegādi Eiropai. Tiesa gan, tas rada zināmus riskus arī pašai Maskavai. Samazināta naftas ieguve ilgākā termiņā var kaitēt Krievijas naftas ieguves kapacitātei ilgākā termiņā.

Visticamāk, lielākais risks ir šī plāna ieviešana dzīvē. Pagaidām par plānu ir visai maz detaļu, tāpat ir arī neskaidrības, kā tieši G7 valstis noteiks cenu griestus. Apdrošinātāji pauduši bažas par to, ka viņi var kļūt par līdzatbildīgiem tajā, par kādām cenām naftas tirgus dalībnieki veiks darījumus.

Līdz ar to – tas, vai plāns izdosies vai ne, lielā mērā būs atkarīgs no nelielām detaļām.