Tātad, ja visas sievietes skrīninga vecumā būtu atbilstoši izmeklētas, vai šo vēzi varētu izskaust pilnībā?
- Tas tiešām ir iespējams. Tas ir redzams valstīs, kurās ir augsti vakcinācijas aptveres un skrīninga atsaucības rādītāji. Diemžēl Latvijā statistika ir bēdīga, jo vidēji dzemdes kakla vēzi atklāj 26 no 100 000 sievietēm, bet, piemēram, Austrālijā, kur jau vēsturiski ir pieņemts veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī ir ļoti augsti vakcinācijas aptveres radītāji jauniešiem, dzemdes kakla vēzi sastop 7 no 100 000 sievietēm. Tas ir iespaidīgs rādītājs. Eiropā vidēji ir 13 uz 100 000, tātad mums ir divreiz vairāk! Bēdīgi!
Tāpēc tiek attīstīts fonds, organizētas kampaņas ar lielu aktivitāti no speciālistu puses cīņā ne tikai ar saslimšanu, bet par iespēju saņemt efektīvākas vakcīnas, veiksmīgāku skrīninga programmu. Mērķis ir izskaust ļaundabīgu saslimšanu, kas, no citu valstu pieredzes skatoties, tiešām ir iespējams.
Mums vēl ļoti daudz ir tādu pacientu, kas ar lepnumu pastāsta, ka nekad nav vērsušies pie ārstiem, nekad neesot slimojuši, bet, kad konstatē ļaundabīgu saslimšanu, tā jau ir ielaistā stadijā un bieži vien ārstēšana vairs nav iespējama.
Kā skrīningu ietekmējusi COVID pandēmija?
- Domāju, tāpat kā jebkuru citu sfēru. 2020.gadā bija vērojams samazinājums sieviešu atsaucībā izmantot skrīninga iespējas. Pirms tam statistiski skrīninga atsaucības rādītāji bija ap 40%, tad 2020.gadā samazinājās nedaudz virs 30%, un 2021.gadā skrīninga atsaucības rādītājs mazliet pieaug. Bet vēl joprojām nav tā, ko mums vajadzētu sasniegt.