Latvijas uzņēmumi, kuri šobrīd saskaras ar viņu izrakstīto rēķinu nomaksas problēmām, atzīst, ka 26% klientu rēķinus nemaksā ļaunprātīgi, liecina atvērto datu platformas "Okredo" augustā veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.
Uzņēmumu aptauja: 26% klientu rēķinus nemaksā ļaunprātīgi
Kopumā ar maksājumu kavējumiem šobrīd Latvijā saskaras 67% aptaujāto uzņēmumu.
Tie uzņēmumi, kas saskaras ar rēķinu nemaksāšanu vai to apmaksas kavējumiem, atzīst, ka klienti kā biežākos iemeslus min tieši pašreizējās ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi (42%), vēl 26% rēķinus nemaksā ļaunprātīgi, bet 18% gadījumu rēķinu nemaksāšana bijusi saistīta ar klienta maksātnespējas pasludināšanu.
Vienlaikus tikai vidēji viens no katriem trīs uzņēmumiem jeb 33% respondentu norādīja, ka pēdējā laikā nav saskārušies ar rēķinu nemaksāšanu vai to apmaksas kavējumiem.
Šāda uzņēmēju aptauja augustā veikta arī Lietuvā, un tur iegūtie dati liecina, ka ar rēķinu nemaksāšanu vai kavējumiem pēdējā laikā nav saskārušies 35% uzņēmumi, ģeopolitiskā vai ekonomiskā situācija kā rēķinu kavēšanas vai nemaksāšanas iemesls tiek minēta 37% gadījumu, bet ļaunprātīga rēķinu nemaksāšana konstatēta 28% gadījumu.
Aptaujā arī noskaidrots, ka uzņēmēji Latvijā par svarīgākajiem faktoriem, kas liecina par cita uzņēmuma uzticamību, uzskata nodokļu parādu esamību vai neesamību (49%), kredītvēsturi (43%), finanšu rādītājus (40%), uzņēmējdarbības saites – ar kādiem citiem uzņēmumiem vai biznesa partneriem saistīti konkrētā uzņēmuma īpašnieki un valdes locekļi (29%), kredītreitingu (23%), kā arī darbinieku skaita izmaiņas (16%).
Pieaugot ekonomiskajiem riskiem, arvien vairāk uzņēmumu izmanto dažādus atvērtos datus resursus jeb publiski pieejamos datus par citiem uzņēmumiem, lai izvērtētu potenciālo un esošo sadarbības partneru riskus. Starp uzņēmumiem, kas ikdienā savā darbā izmanto atvērtos datus, 58% atzīst, ka ar to palīdzību vērtē gan potenciālos, gan esošos biznesa partnerus, lai, piemēram, laikus pamanītu nodokļu parādu esamību vai citu indikatorus, kas var liecināt par finanšu rādītāju pasliktināšanos. Vēl 42% šādu uzņēmēju izmanto atvērtos datus klientu parādu pārvaldībai un 47%, lai novērtētu krāpšanas risku, piemēram, uzsākot sadarbību ar jaunu sadarbības partneri. Tāpat 40% uzņēmumu atvērto datu portālus izmanto tirgus izpētei, lai meklētu jaunus klientus un sadarbības partnerus.
Publiski pieejamos datus par citiem uzņēmumiem, to sniegumu un saistībām savā ikdienā izmanto 77% Latvijas uzņēmumu. Visbiežāk uzņēmumu pārstāvji atvērto datu portālos meklē informāciju par partneru un potenciālo partneru finanšu rādītājiem (40%), atklāto kredītrisku novērtējumu (19%), kā arī tiesu informāciju (23%). Savukārt 70% uzņēmumu atvērto datu platformās izvērtē arī cita veida praktisko informāciju par citiem uzņēmumiem, piemēram, darbinieku skaitu, reģistrācijas datus un kontaktus.
"Okredo" vadītāja Gerda Jurkoniene atzīst, ka tas ir satraucoši, ka 25% aptaujāto uzņēmumu klientu un partneru risku vērtēšanu neveic vispār, bet 23% uzņēmumu savā darbībā neizmanto nekādus atvērtos datus. "Tas var būt potenciāli bīstami pašam uzņēmumam, jo partneru biznesa stāvoklis var strauji mainīties. Uzņēmumiem, it īpaši šobrīd, būtu rūpīgāk jāvērtē partneru finansiālais stāvoklis, un attiecīgi jāpielāgo sadarbības nosacījumi. Dati tam noteikti ir, tie ir pieejami, tāpēc uzņēmumiem ir iespēja laikus reaģēt," pauž Jurkoniene.
Aptauju īstenoja pētījumu kompānija "Norstat" pēc atvērto datu platformas "Okredo" pasūtījuma šā gada augustā, aptaujājot kopumā 400 uzņēmumus Latvijā un Lietuvā.
Atvērto datu platforma "Okredo" darbojas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgū un nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām, kā arī vienkopus piedāvā pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus un citus noderīgus biznesa datus. "Okredo" darbojas arī kā kredītriska novērtēšanas instruments un piedāvā kredītriska reitingus, datu monitoringa pakalpojumus, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt biznesa riskus un palielināt pārdošanas apjomus, uzņēmējdarbības pārvaldīšanā izmantojot atvērtos datus.