Web3 privilēģijas ir pieejamas jau tagad

Šobrīd arvien biežāk lietotnes saskaras ar lietotāju datu drošības riskiem un nespēju ievērot privātuma politiku. Teju jebkura lietotne ievāc lietotāju datus, veido datubāzes ar mērķi tās izmantot reklāmas nolūkiem, lai gūtu peļņu. Zinātāji teic, ka Web3 uzstādītajos mērķos ir novērst visus šos riskus un trūkumus, pārveidojot un uzlabojot lietojumprogrammu un lietotāju mijiedarbību, lai lietotājam pašam būtu kontrole pār saviem datiem. Turklāt ar digitālā maka adresi varēs autentificēties lietotnēs!

Web3 priekšrocības

Patiesībā termins Web3 vai Web 3.0 nav nekāds jaunums – to jau 2014. gadā ieviesa kriptovalūtas “Ethereum” līdzradītājs Gevins Vuds (Gavin Wood). Bet, pateicoties priekšrocībām, ko sniedz Web3 decentralizētā pārvaldība, 2020. gadā šis termins kļuva zināms plašākai sabiedrībai. Web3 sastāv no decentralizētām lietotnēm un glabājas “Ethereum” vai “Bitcoin” blokķēdē, ko darbina ar atvērtā pirmkoda programmatūru.

Web3 būtiska nozīme ir digitālajam maciņam, autentifikācijai nav nepieciešami personīgie dati, un saturs pieder lietotājiem, nevis, piemēram, “Instagram”, “Facebook” vai “Google” un “Microsoft”.

Kā vēl viena Web3 privilēģija ir pieejamība – Web 3 piekļuvei un tās lietojumprogrammām nav nepieciešama trešās puses atļauja.

Daudzpusīgs lietojums

Web3 raksturo ekosistēmā izmantotā kriptovalūta un digitālie aktīvi. Respektīvi,

lietotājs izveido savu virtuālo maku, pārdod un pērk NFT jeb neaizvietojamos tokenus (non-fungible token), kurus neviens nevar izsekot un kontrolēt.

Ar NFT ir iespējams pirkt arī dažādus pakalpojumus virtuālajā vidē. To palīdz nodrošināt DeFi (Decentralized finance) – decentralizētās finanšu sistēmas, kur īpašumtiesības pieder lietotājam, tādējādi visas finanšu darbības notiek starp cilvēkiem, neiesaistot banku vai citas finanšu institūcijas.

Web3 nozīme decentralizētās autonomās organizācijās

Jāpiemin, ka Web3 nav saistīta tikai ar finansēm vai internetu, blokķēdes var izmanot arī citos veidos. Labs piemērs ir decentralizētās autonomās organizācijas DAO (Decentralized Autonomous Organizations), kas tradicionāli ir uzņēmumi un organizācijas, bet tās nepārvalda, piemēram, centrālā banka. Parasti šajās organizācijās strādā darbinieki, kuri paši vienojas par konkrētiem spēles noteikumiem – noteiktiem principiem, kas attiecas uz visiem iesaistītajiem. Parasti darbinieki strādā pusslodzes darbu un atalgojumu saņem kriptovalūtas tokenos. Ar tokeniem darbinieki var balsot par lēmumiem un/vai iestāties citā DAO organizācijā, kur jaunus biedrus uzņem, tikai iekasējot konkrētu tokenu skaitu.

Kriptovalūtas spēles

Geimeriem varētu patikt GameFi un Play-to-earn (P2E) ekosistēmas, jo šajās platformās ir blokķēdes spēles. Respektīvi, par noteiktu tokenu skaitu geimeris var nopirkt, kolekcionēt un rūpēties par konkrētu spēles varoni. Savukārt vēlāk,

sasniedzot labu līmeni spēlē, geimeris savu spēles varoni var pārdot citam spēlētājam un iegūt peļņu.

Web3 izmantošanas problēmas

Tā kā Web3 ekosistēma un pati definīcija aizvien tiek pilnveidota, tad šobrīd eksistē dažādas tās izmantošanas problēmas, kuras inženieri cenšas novērst. Viena no problēmām ir digitālā tokena pārvietošana no vienas blokķēdes uz citu. Piemēram, lietotājs var pārvietoties pa dažādiem metaversiem (metaverse), bet iegādāties un izmantot sev tīkamu NFT tikai konkrētā metaversā.

***

Vai Web3 mērķi ir realizējami? Kādas Web3 tehnoloģijas ir izstrādājuši uzņēmēji Baltijā? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem atbildes meklēs un par Web3 priekšrocībām diskutēs “Riga COMM” Web3 konferencē, kas 7. oktobrī notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Vairāk informācijas šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar “RIGA COMM”.