ECB likmju pieaugums varētu mazināt inflāciju, bet kredīti kļūs tikai dārgāki (1)

Mēģinājums ierobežot inflācijas pieaugumu

"Swedbank" galvenā ekonomista pienākumu izpildītāja Agnese Buceniece portālam TVNET norāda, ka ECB pieņemtais lēmums paaugstināt visas trīs tās pārziņā esošās procentu likmes par 0,75 procentpunktiem nebija pārāk liels pārsteigums un ir atbalstāms.

Likmes ilgstoši ir bijušas vēsturiski zemā līmenī ar mērķi veicināt ekonomikas aktivitāti un cenu pieaugumu, un tās arī pēc ECB paziņojuma joprojām nesasniedz savu ilgtermiņa vidējo līmeni. Buceniece skaidro, ka likmju kāpums tik augstas inflācijas laikā ir atbalstāms, jo tas palīdz ierobežot pieprasījumu un tādējādi arī cenu kāpumu, kā arī nākotnes inflācijas gaidas.

"Ilgstoši augsta inflācija var, piemēram, iegriezt algu-cenu spirāli, radot vēl lielākus satricinājumus ekonomikā," atzīmē ekonomiste.

Savukārt "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš norāda, ka ECB lēmums kā atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim piedzīvots trīs reizes: 1999. gada aprīlī, 2000. gada jūnijā un šā gada jūlijā. Savukārt līdz šim populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, kas piedzīvots 16 reizes.

"Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos," atzīmē Lāriņš.

ECB septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes. Lāriņš norāda, ka energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu - šim gadam līdz 8,1%.

Tāpat, lai gan, pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstinājusi līdz +3,1%, saistībā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos IKP prognoze 2023. gadam pazemināta līdz +0,9%. "SEB bankas" eksperts piebilst, ka recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

"Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākajā laikā nesola," atzīst Lāriņš, tomēr pauž cerību, ka ECB "zāles" sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama "slimība". "Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās "zāles", kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav," norāda "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

Likmju kāpums turpināsies

Var diezgan droši prognozēt, ka ECB turpinās celt aizdevumu likmes, taču jautājums ir par cik un cik ilgi.

Piemēram, "Swedbank" šobrīd prognozē, ka ECB šogad procentu likmes paaugstinās vēl divas reizes kopumā par 0.75 procentpunktiem, bet nākamajā gadā tās vairs necels.

"Sagaidām, ka inflācija sāks atkāpties un daudzās eiro zonas valstīs būs vērojama recesija. Mūsu vērtējumā šādos apstākļos ECB nevēlēsies vēl vairāk šūpot ekonomiku," skaidro "Swedbank" ekonomiste, vienlaikus atzīstot, ka tomēr var izrādīties, ka tiek pieļauta kļūda, spriežot par cenu stabilitātes sarga, ECB, prioritātēm. Turklāt arī inflācija var izrādīties augstāka un noturīgāka, nekā tiek prognozēts, ņemot vērā svārstīgo un neparedzamo situāciju energoresursu tirgos. Tostarp Buceniece atgādina, ka finanšu tirgi vēl pirms 8.septembra ECB paziņojuma gaidīja, ka ECB likmes turpinās paaugstināt arī nākamā gada sākumā.

Līdzīgi "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs atzīst, ka tik zemas kredītu izmaksas kā iepriekšējos astoņos gados mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). "ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno," norāda Lāriņš.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja Kristīne Lagarda preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs, un lēmumi tiks pieņemti, balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī. "SEB bankas" eksperts apliecina, ka kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas savukārt nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem.

"Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt, cik tieši pieaugs maksa par kredītiem," piebilst Lāriņš.

Mierinājumam viņš min, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Lāriņš arī aicina ņemt vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

Savukārt bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska atzīmē, ka, ņemot vērā visaptverošo cenu kāpumu, kas liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, un biznesa noskaņojuma pasaulē vājināšanos, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Tomēr Striževska min, ka ekonomikas rādītāju pasliktināšanās Eiropā, inflācijai vēl aizvien turoties augstā līmenī, sarežģīs dzīvi arī ECB. Šobrīd, ņemot vērā rekordaugstu inflāciju, ECB plāno turpināt celt likmes arī nākamo sēžu laikā, tajā pašā laikā "faktiski nonākot augstas inflācijas un lēnākas ekonomikas izaugsmes krustcelēs, ECB varētu nākties ieturēt pauzi likmju celšanas procesā".

Kas sagaida kredītņēmējus?

Kredītņēmējiem ECB likmju kāpums nozīmē, ka sadārdzināsies ikmēneša kredītmaksājumu apmērs, jo aizņēmumu procentu likmes sastāv no Euribor bāzes likmes un banku pievienotās mainīgās likmes. Savukārt Euribor likmes aug līdz ar ECB likmēm. Vēl pirms pēdējā ECB lēmuma finanšu tirgi prognozēja, ka 6 mēnešu Euribor nedaudz pārsniegs 2% šī gada beigās un pieaugs līdz aptuveni 2,5% 2023. gada beigās. Savukārt ilgākā termiņā finanšu tirgi gaidīja, ka Euribor sasniegs ap 3% 2033.gadā un pēc tam nedaudz mazināsies.

"Mazliet jānogaida, lai redzētu, kā tirgi maina savu vērtējumu pēc 8.septembra ECB lēmuma un preses konferences. Tomēr jāņem vērā, ka neviens nevar precīzi prognozēt nākotnes likmi, it īpaši šajos augstas nenoteiktības apstākļos.

Daudzmaz droši šobrīd var teikt, ka nekas neliecina par to, ka Euribor likmes sasniegs savas vēsturiski augstākās vērtības. Un, ja atceramies 2008.gada laiku, tad tajā periodā Euribor likmes sasniedza pat 5% - tik liels likmju kāpums netiek prognozēts," uzsver "Swedbank" ekonomiste.

Savukārt bankas "Luminor" privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs atzīmē, ka līdz ar strauju ECB kreditēšanas procentu likmju pieaugumu un attiecīgi arī augstāku Euribor likmi sagaidāms, ka jaunu aizdevumu pieauguma temps palēnināsies. "Un tas ir arī Centrālās bankas nolūks," pauž Lukačovs. Tāpat viņš skaidro, ka vēsturiski procentu likmes joprojām ir zemā līmenī un procentu likmju paaugstināšanas mērķis ir arī kontrolēt cenu pieaugumu, tādējādi uzlabojot kredītspēju nākotnē.

Tiesa, arī viņš norāda, ka Euribor pieaugums veicina arī kredītmaksājumu pieaugumu. Ikmēneša maksājuma pieaugums ir atkarīgs no aizdevuma apmēra, termiņa un sākotnējās likmes, tāpēc katrs gadījums ir individuāls.

"Piemēram, ja mājokļu kredīta summa ir 80 000 eiro un klientam atlikušais maksājums ir 50 000 eiro un atlicis maksāt vēl 15 gadus, pie Euribor likmes pieauguma par 1% ikmēneša maksājums palielināsies par aptuveni 30 eiro," lēš "Luminor" pārstāvis.

Tomēr šobrīd netiek novērota paaugstināta klientu interese par kredītbrīvdienām, un "Luminor" nesagaida to lielos apmēros arī nākotnē, jo iespējamais procentu likmju pieaugums tiek ņemts vērā, jau izvērtējot kredīta piešķiršanu. Taču Lukačovs atklāj, ka tiek novērots intereses pieaugums par dažādiem veidiem, kā mazināt ietekmi no pieaugošā Euribor. Viens risinājums ir fiksēt procentu likmi - iespēju vairākus gadus saglabāt to nemainīgu, fiksējot uz laiku līdz 5 gadiem.

"Luminor" privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā norāda, ka fiksētas likmes priekšrocība ir tā, ka klienti precīzi zina ikmēneša maksājuma apmēru vairākus gadus uz priekšu un tādejādi var nodrošināties pret procentu svārstībām un izvairīties no maksājuma pieauguma. "Taču, pieņemot lēmumu par procentu likmes fiksēšanu, jāatceras, ka fiksētā procentu likme būs augstāka par tobrīd spēkā esošo mainīgo procentu likmi," piebilst Lukačovs.

Savukārt "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs skaidro, ka no 9.septembra 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6%, attiecīgi 100 000 eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. "Bet, tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka," norāda Lāriņš, piebilstot, ka minētie skaitļi varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvots līdz šim. Tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Arī "Bigbank Latvija" vadītājs Edgars Surgofts pauž, ka ECB lēmums negatīvi ietekmēs vairumu kredītņēmēju, jo, vienkārši sakot, kredīti sadārdzināsies. "Protams, no šāda skatupunkta vairums kredītņēmēju teiks, ka lēmums nav atbalstāms, bet šajā brīdī mums jāatgriežas pie lēmuma pamatotības. Un, visdrīzāk, vairums mums nav apmierināti ar strauji augošo inflāciju, tāpēc, lai arī grūti pieņemams, tomēr loģisks lēmums," atzīmē Surgofts. 

Noguldīt varētu kļūt izdevīgāk

ECB lēmums varētu ne vien samazināt inflācijas pieaugumu, bet arī veicināt (beidzot) depozīta likmju kāpumu. ECB vēl 2014. gada vidū komercbankām noteica negatīvu centrālo banku noguldījumu likmi, un līdz ar to 3 mēnešu Euribor procentu likme 2015. gada pusē kļuva negatīva, un tāda tā palika līdz šā gada jūlijam. Jāatzīmē, ka Latvijas komercbankas piemēroja negatīvu likmi lielākoties tikai lieliem uzņēmumu noguldījumiem, līdz ar to privātpersonu noguldījumi necieta, taču ar noguldījumiem pelnīt vairs nevarēja.

"Bibgank Latvia" vadītājs prognozē, ka ECB lēmums par likmju celšanu varētu veicināt arī depozītu likmju pieaugšanu, kas savukārt varētu iepriecināt cilvēkus, kuri uzkrājumus plāno novirzīt noguldījumos.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne publikācijā makroekonomika.lv norādījusi, ka Latvijā noguldījumu likmes nav tieši piesaistītas kādam no naudas tirgus indeksiem, tādēļ komercbankas pašas var izlemt, cik ātri un cik lielā apmērā pieskaņot noguldījumu likmes jaunajai tirgus situācijai.

"Tomēr, ja aizdevumu likmju kopējais līmenis augs, komercbankām būtu jābūt ieinteresētām piesaistīt vairāk finanšu līdzekļu no mājsaimniecībām. Citādi tās palaidīs garām izdevību nopelnīt, izsniedzot aizdevumus ar augstākām likmēm," raksta Mičūne, piebilstot, ka, palielinoties komercbanku ieinteresētībai piesaistīt noguldījumus, būtu jākāpj arī to procentu likmēm.

Arī pēc "SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītāja teiktā, tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Taču, līdzīgi kā ne uzreiz un ne visiem tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvām procentu likmēm laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

"Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu "paātrinājums", jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes," pieļauj ekonomists. 

Tāpat viņš atzīmē: lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju.

"Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru, matemātiski rēķinot, var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem," uzsver Lāriņš. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekordaugstais inflācijas līmenis.