Strenči ir maza pilsētiņa burtiskā nozīmē, jo tajā nav padomju laiku daudzstāvu apbūves, tāpēc gāzes un elektrības cenu kāpums strenčeniekus īpaši neuztrauc. Toties latviskajā mazpilsētā nav sava ģimenes ārsta,  daudzviet nav centralizētā ūdensvada un kanalizācijas. Gados vecākie ar šaurajiem apstākļiem ir samierinājušies un grib tikai, "lai pirti netaisa ciet", kamēr aktīvākie pilsētnieki bažījas, ka, ekonomiskajai krīzei pieņemoties spēkā, vidusslānis kļūs trūcīgāks. Ko gaida no vēlēšanām, TVNET tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta Strenču iedzīvotāji.

"Lai mani, nevakcinētu, paņemtu darbā," jautāta, ko gaida no jaunās Saeimas, it kā šo jautājumu sen būtu gaidījusi, atbild Regīna Ostapko. Pandēmijas laikā sieviete bija spiesta aiziet no Vidzemes slimnīcas, kur viņa Covid-19 slimnieku nodaļā strādāja par medicīnas māsas palīdzi. "Tādas nepārbaudītas vielas sevī nelaidīšu," viņa saka. Sievietei piebalso vīrs uz velosipēda: "Andžam roka vēl ir, bet nekustas".

 "Lai neatgrūž mūs, nevakcinētos, un lai eļļas pudele veikalā ir lētāka. Bez eļļas taču nekā," savas vēlmes sieviete adresē nākamajai Saeimai. "Es domē teicu, ar to nabadzību jākaras nost," viņu pārtrauc Valentīns Kornis. Viņš ir dusmīgs uz visu pasauli un vēlēt neies.