Uzticēšanās ir sabiedrības veiksmīgas funkcionēšanas pamatnosacījums. Valsts iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās, uzticēšanās valsts pārvaldes institūcijām, kā arī reģionālām un starptautiskām organizācijām ir būtiska politiskā, sociālā un ekonomiskā progresa sastāvdaļa, kas veicina indivīdu un grupu savstarpējo solidaritāti un savstarpējo sadarbību. Augsts pilsoniskās sabiedrības uzticēšanās līmenis valsts varai ļauj valsts pārvaldes institūcijām īstenot pārdomātu ilgtermiņa politiku un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Plašākā nozīmē uzticēšanās veicina arī demokrātisko vērtību nostiprināšanos valstī, tiesiskumu, iedzīvotāju sociālo un ekonomisko labklājību, kā arī valsts ekonomisko izaugsmi. Sabiedrības uzticēšanās līmenis valsts varai ir tieši atkarīgs no sabiedrības priekšstata par valsts institūciju darbu un to, vai tās darbojas viņu interesēs.

Bez uzticības valdībām un institūcijām, ir grūti īstenot valsts attīstībai nepieciešamās reformas. Īpaši tas ir attiecināms uz gadījumiem, kad valsts iedzīvotājiem jāsaskaras ar īstermiņa upuriem un ilgtermiņa ieguvumi noteiktajā brīdī ir mazāk taustāmi. Straujā uzticēšanās samazināšanās nacionālajām valdībām 2008. gadā norādīja, ka uzticēšanās ir būtisks, bet bieži novārtā atstāts faktors demokrātijas attīstības un veiksmīgas politikas veidošanā ne tikai tolaik, bet arī mūsdienās.

Sabiedrības uzticēšanās ir būtisks faktors, lai nodrošinātu gan valsts iekšējo, gan ārējo drošību. Salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, korupcijas līmenis Latvijā joprojām saglabājas augsts, un tas atstāj ietekmi arī uz sabiedrības uzticību valdības pieņemtajiem lēmumiem. Papildus tam tiek atstāta arī negatīva ietekme uz sabiedrības viedokli par amatpersonu kompetenci lēmumu pieņemšanas procesā un vēlmi iesaistīties valstī notiekošajos politiskajos procesos.

Komentāri (5)
CopyLinkedIn Draugiem X