Video ⟩ Gāzes vadu infrastruktūrā vairākkārt rezervētas jaudas, neļaujot iesūknēt dabasgāzi Inčukalnā (6)

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji gadā patērē ap 12 teravatstundām gāzes. Vasarā gāzi lieto daudz mazāk, tāpēc parasti šo periodu izmanto, lai uzpildītu Inčukalna krātuvi. Ziemā iztērē tur noglabāto. Visu Latvijas gada patēriņu varētu nodrošināt aptuveni 12 sašķidrinātās gāzes kuģi. Pašlaik vienīgā vieta Baltijā, kur tie var piestāt, ir Klaipēdas terminālis.

Šī gada pavasarī un vasarā Inčukalnu piepildīt pilnu nav izdevies, krātuvē gāze sasūknēta tikai līdz pusei. Latvijas uzņēmumiem tur glabājas piecas vai sešas teravatstundas. Četras iesūknējis "Latvenergo" Tec-2 darbināšanai un valsts drošības rezervēm. Cik pietrūkst, lai nodrošinātos līdz apkures sezonas beigām aprīlī, neviens nevar pateikt, jo dati par to, cik katlumāju un fabriku pārgājušas no gāzes uz citiem enerģijas avotiem, nav apkopoti.

Marta sākumā valdība aiz slēgtām durvīm lēma mainīt principu, kā Inčukalnā iesūknē gāzi. Līdz šim priekšroka bija "Latvijas gāzei" kā lielākajam krātuves lietotājam, kas gāzi saņēma no Krievijas, bet ar martu par prioritāti noteica Klaipēdas virzienu.

Tas nozīmē, ka no Krievijas gāze plūda tikai tajos brīžos, kad no Lietuvas plūsma apstājās. “Latvijas gāze” turpināja pirkt Krievijas gāzi, tikai mazākos apjomos nekā citus gadus. Kad “Gazprom” lika norēķināties rubļos, “Latvijas gāze” prasīja FKTK atļauju, bet saņēma atteikumu. “Latvijas gāze” turpina pirkt Krievijas resursu, tikai no starpniekiem.

Jūlija beigās Krievija pavisam pārtrauca gāzes piegādes Latvijai. Amatpersonas sāka pētīt, cik "Latvijas gāze" Inčukalnā sapumpējusi, izrādījās - tikai teravatstundu.

11. augustā valdība uzlika "Latvijas gāzei" pienākumu veidot rezerves mājsaimniecībām vienas teravatstundas apjomā - tieši tāds apjoms tobrīd krātuvē glabājās uz “Latvijas gāzes” vārda. Kompānija apgalvo, ka divas trešdaļas no šīs gāzes jau pārdevusi citiem klientiem.

Klaipēdas ilgtermiņa izsolēs ir prasība, ka pretendentiem trīs gadu laikā ir jābūt liela apmēra darījumiem ar sašķidrināto gāzi. Bet paredzēts arī izņēmums lielākajiem tirgus spēlētājiem, kāds ir arī “Latvijas gāze”.

Tas, ka uzņēmumi paši nav sagādājuši tirgum vajadzīgo gāzi pa plaši atvērto koridoru no Klaipēdas, politiķiem bija pārsteigums. Nekādas augsta līmeņa sanāksmes ar nozares uzņēmumiem darbības koordinēšanai nenotika.

"AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš stāsta, ka bijuši piegādātāji, kas vēlējušies gāzi sūknēt uz Latvijas krātuvi un pārdot Baltijas tirgū, bet visas pārvades jaudas bijušas rezervētas. "Conexus" publicētā statistika rāda, ka ne visas jaudas, ko uzņēmumi rezervējuši, tie arī izmantojuši. Šī gada laikā starpība starp rezervēto un reāli pārvadīto ir gandrīz divas teravatstundas. Tas ir milzīgs apjoms, ko tajā laikā varēja iesūknēt krātuvē.

Inčukalna krātuve un gāzes pārvades tīkli pieder "Conexus Baltic Grid". Uzņēmums izslēdz iespēju, ka kāds varētu ļaunprātīgi bloķēt ceļu no Lietuvas. Lielākās bedres gāzes plūsmā saistītas ar Klaipēdas termināļa apkopi aprīlī un Lietuvas lielākā gāzes patērētāja - rūpnīcas "Achema" darba atsākšanu jūnijā.

"Conexus" uzskata, ka gadījumi, kad kāds vēlējies iegādāties jaudas, bet to nevar, ir reti. Arī Lietuvas pārvades tīklu īpašnieks "Amber Grid" raidījumam "Nekā personīga" skaidro, ka neizmantotās jaudas, iespējams, nozīmē, ka uzņēmumi tās ir piedāvājuši otrreizējā tirgū, bet nav atraduši pircēju. Ar novembri Latvijas - Lietuvas savienojuma kapacitāti palielinās par aptuveni trešdaļu. Tagad vienkāršota sistēma cauruļvadu jaudas rezervēšanai - gan Lietuvas, gan Latvijas pusē tos var izdarīt vienlaikus.

"Conexus" darbu uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tās pārstāvji intervijai nepiekrita, bet rakstiski atbildēja, ka komisija sūdzības nav saņēmusi. Tātad arī pārbaude nav bijusi.

Regulators apstiprina arī gāzes tarifus, pārbaudot, vai tie ir pamatoti. Tādēļ sabiedrību pārsteigusi "Latvijas gāzes" pirmā pusgada peļņa - 85 miljoni eiro. SPRK apgalvo, ka šo summu "Latvijas gāze" nopelnījusi tirgojot gāzi citiem uzņēmumiem. Mājsaimniecību daļā kompānija esot cietusi zaudējumus.

Tieši šonedēļ Eiropas Komisija apspriež peļņas nodokļa ieviešanu enerģētikas kompānijām. Tā daļu no peļņas novirzītu, lai mazinātu cenu kāpumu. Latvijā tas skartu arī Latvenergo, kas pirmajā pusgadā guvis 142 miljonu peļņu. Ekonomikas ministrija to nevēlas pieļaut, jo peļņu plānots ieguldīt "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopīgajā vēja parku projektā.

Gāzes tirgus atvēršanas procesā mainījās arī “Latvijas gāzes” akcionāru struktūra. Ar mērķi mazināt Krievijas uzņēmumu ietekmi šajā uzņēmumā par vienu no akcionāriem kļuva Luksemburgā bāzētais “Marguerite Fund”. Mēs fondam jautājām, vai tie ir apmierināti ar “Latvijas gāzes” darbu enerģētikas krīzē. Saņēmām atbildi, ka fonds politiskus jautājumus nekomentēs.

Gāzes tirgotāji valdībai pārmet to, ka neviens nevēlas uzņemties politisku atbildību un krīzi reāli vadīt. Piemēram, siltumapgādes uzņēmumi pavasarī nepirka dārgu gāzi, baidoties, ka vēlāk cena kritīs un viņiem pārmetīs izšķērdību. Nebija signāla, ka tā ir pareiza rīcība un ka dārgos rēķinus iedzīvotājiem kompensēs. Tagad gāze ir vēl dārgāka un to nopirkt ir grūtāk.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzīst, ka līdzšinējais plāns - apkures rēķinu pieauguma puses kompensēšana - nebūs pietiekama. Jaunais plāns ir apkures cenai noteikt griestus. To, kas būs virs tiem, apmaksās valsts.