8 miljoni trim miljonāriem par zemi zem Biķernieku trases. Linkaits nezina, kā šī summa radusies (10)

Arī ierēdņi no atbildības atsakās, jo summu noteicis vērtētājs. Kā noskaidrojām, ministrija zemes īpašumu, piemēram, nacionalizēt vai atpirkt par valstij izdevīgāku summu nemaz nav vērtējusi.

60-tajos Rīgā Biķernieku mežā top sacīkšu trase. Būvēšanā piedalījušies arī autosportisti. Tobrīd tā bijusi vienīgā Baltijā. 90-tajos daļai no šīs teritorijas uzrodas vēsturisko īpašnieku mantinieki, kuriem valsts atdod zemi 18 hektāru platībā. Autosportists Andris Štāls, kurš tobrīd ir sporta funkcionārs, atceras, ka tā laika trases priekšniecības kļūda bijusi atteikties no sarunām ar zemju īpašniekiem. Ātri vien zeme mainījusi saimniekus.

18 hektāri Biķernieku trases zemes nonāca uzņēmēju Igora Skoka, Gunta Rāvja un Andra Putāna rokās. Dažādām metodēm gadiem šantažēti trases apsaimniekotāji, ierobežojot tur būvniecību un sacensību norisi. Miljonāriem pieder zeme, kas stiepjas gar trasi. Uz tās atrodas arī daļa no tribīnēm, ko šo gadu laikā nav izdevies atjaunot. Trasei noteikts nacionālās sporta bāzes statuss un tas paglābis no miljonāru plāniem te būvēt mājas. Vairākas reizes viņi pieprasījuši sporta bāzes statusu atcelt, bet tas nav noticis. Trase nodota Ceļu satiksmes drošības direkcijai, kurai vairākus gadus nav izdevies vienoties par zemes atgūšanu.

CSDD nolīgti vērtētāji aplēš, ka īpašuma cena varētu būt 3,9 miljoni eiro. Miljonāri tam nepiekrīt. 2019.gadā valdība pieņem plānu zemi atpirkt. Satiksmes ministrs mums sola, ka iespējami dažādi scenāriji.

Pirms divām nedēļām valdība vienojās, ka Biķernieku trases zemju atpirkšana valstij izmaksās pat vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā solīts iepriekš. Izvēlēta sarežģīta shēma, kā tas notiks. Sākumā naudu izmaksās no budžeta sadaļas, kas domāta neparedzētiem gadījumiem. Pēc tam budžetā šīs naudas vietā ieskaitīs CSDD pēdējo divu gadu ieņemtās dividendes.

Jau nākamajā dienā pēc lēmuma Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Ina Šteinbuka raksta Saeimas budžeta komisijai un Finanšu ministram vēstuli, kurā apšauba steigu un veidu, kā tas noticis.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas Inas Šteinbukas vēstule:

“Pirmkārt, Biķernieku sporta bāzes pārņemšana valsts bilancē nav neparedzams un steidzams pasākums, par to jau bijušas diskusijas vairāku gadu garumā. Līdz ar to naudas piešķiršanai šim pasākumam būtu jānotiek, izmantojot ierasto budžeta procesu. Otrkārt, valsts šobrīd ir sarežģītā situācijā ar vairākiem izaicinājumiem, kas prasa lielus budžeta līdzekļus. Latvijā jau pagājušajā gadā bija viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES, arī šogad tiek prognozēts viens no lielākajiem deficītiem ES. Šādos apstākļos nebūtu pieļaujama budžeta līdzekļu piešķiršana pasākumiem, kam nav tiešas saistības ar neparedzētu ārkārtas situāciju, izmantojot ārkārtas budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību."

Kāpēc miljonāriem agrāk solīto 3 miljonu vietā valsts gatavojas maksāt vairāk nekā 8 miljonus, satiksmes ministrs pateikt nevarot, jo lēmumu pieņēmuši ierēdņi.

Ar valdības lēmumu uzņēmējs Igors Skoks un ar Gunta Rāvja ģimeni saistītā SIA “Grif 28” katrs saņems 3 miljonus 246 tūkstošus eiro. SIA “Resursi”, kas pieder Andrim Putānam, kā arī Mārtiņam un Uldim Brīzem, - vairāk kā pusotru miljonu eiro. Vēl kopumā 17 tūkstoši tiks samaksāti par kokiem, kas aug uz šīs zemes.

Guntis Rāvis, kura vārds saistīts ar tā saucamo būvnieku karteļa lietu, savu firmu, kam pieder daļa no Biķernieku trases, nodevis dēlam. Uzņēmums reģistrēts adresē, kur atrodas arhitektu birojs. Tas esot telpu nomnieks. Par tām atbildīgā esot kāda Ramona. Uzņēmumu reģistrā firmas “Grif 28” īpašniekos un valdē atrodama Ramona Burtniece, kura, pēc preses ziņām, savulaik bijusi uzņēmēja Rāvja draudzene. Viņa lietu komentēt nevēlējās. Igors Skoks apgalvoja, ka par darījumu esot neapmierināts.

Zemju vērtējumu Satiksmes ministrijas uzdevumā veikusi kompānija SIA Grant Thornton Baltic. Tas izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstoš eiro (10890 eiro). Ministrijā mums apstiprina, ka nav izskatīti citi rīcības varianti kā tikai noteikt zemes tirgus vērtību un censties vienoties par to ar īpašniekiem. Nav apsvērta arī iespēja zemi sabiedrības interesēs nacionalizēt. To būtu iespējams izdarīt ar Saeimas balsojumu, ja īpašnieki darījumam nepiekristu.

Starp citu, no nākamā gada arī mainās likumdošana, kas būtiski mainīs darījumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Šo likumu potenciāla ietekme uz Biķernieku trases lietu neesot ņemta vērā. Ministrija tikai vadījusies no vērtētāju piedāvātās summas un tā, lai tiktu ievērots likums par zemes atsavināšanu. Valsts sekretāre mums apstiprina, ka īpašnieki pretenzijas pret piedāvāto summas apmēru neesot cēluši.

Starp citu, Linkaita partijas biedra vadītā Tieslietu ministrija vairākkārt iebildusi tam, ka Satiksmes ministrijas gatavotie dokumenti par plāniem zemes atpirkt ilgu laiku bijuši ar ierobežotu pieejamību. Satiksmes ministrija to skaidroja ar datu aizsardzību. Gala lēmums par valdības pieņemto soli zemes pirkt vēl jāpieņem Saeimai. Tuvāko nedēļu laikā par to plānots runāt parlamenta Budžeta komisijā.