G7 valstu enerģētikas politikas mošanās

Elektrības pārvadi.
Elektrības pārvadi. Foto: SEBASTIEN BOZON / AFP

Nelaiķis Nobela prēmijas laureāts ķīmijā Ričards Smallijs reiz apgalvoja, ka cilvēces izaicinājumus, tostarp nabadzību, badu un vardarbīgus konfliktus, var pārvarēt, nodrošinot enerģijas piegādi. Mūsdienās, kad pat attīstītās ekonomikas saskaras ar neskaidrībām enerģētiskās jomā, pasaule piespiedu kārtā apgūst, ka Smallijam bija taisnība.

Smallijs reiz saņēma lūgumu sakārtot globālās problēmas noteiktā secībā atkarībā no tā, cik steidzami tās būtu jāatrisina. Lai gan viņš minēja ierastos jautājumus par nabadzību, badu, konfliktiem un resursu pieejamību, saraksta augšgalā viņš izvirzīja tieši energoapgādes drošību. Smallijs apgalvoja, ka visas pārējās problēmas ir potenciāli atrisināmas, ja spēsim nodrošināt stabilu energoapgādi.

Šobrīd, kad pat G7 valstis izjūt enerģētiskās nedrošības lavīnveida ietekmi uz ekonomiku un demokrātiskajām institūcijām, pasaulei nākas atzīt, ka Smallijam bija taisnība. Mums ir ierobežotas starptautiskās pārvaldības vai zinātniski pamatotu lēmumu pieņemšanas iespējas attiecībā uz energoapgādes drošību. Tāpēc cerēsim, ka pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes un kara Ukrainā radītās šokējošās atklāsmes veicinās konstruktīvāku starptautisko rīcību un saprātīgu iekšpolitiku enerģētikas jomā.

Viens no notikumiem, kas norāda uz pārmaiņām, ir 6. jūlija balsojums, kurā Eiropas Parlaments nolēma arī turpmāk turpināt klasificēt kodolenerģiju un dabasgāzi kā "ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības" saskaņā ar Eiropas Savienības "taksonomijas" regulu. Priekšlikums tika pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru – 328 balsis par, 278 balsis pret, un 33 atturējās no balsojuma. Taču fakts, ka šāds balsojums vispār tika izsludināts, un, vēl jo vairāk, ka veselais saprāts guva virsroku, ir būtisks pagrieziena punkts Eiropas vides jautājumu risināšanā.

Svarīgākais
Uz augšu