Baiba Rubesa: Jo vairāk sievietēm būs patiesa vara, jo lielākā labklājībā dzīvosim (8)

Tomēr jāatzīst, ka katrā vietā ir tie stikla griesti, ka no sievietes vienmēr sagaida vairāk nekā no vidējā vīrieša jebkurā darba vietā.

Un es domāju, ka tas jebkuru dzen uz priekšu. Katrā ziņā es esmu no tām, kuras skatās, ko var izdarīt un kā to izdarīt labāk, lai virzītos uz priekšu.

Sanāk, ka esat izjutusi citādāku attieksmi pret sevi kā vadītāju, tāpēc ka esat sieviete?

Protams, esmu. To var izjust gan pozitīvi, gan negatīvi - to nevajag uztvert tikai kā kaut ko sliktu.

Es domāju, ka bieži vien, kad esi vienīgā sieviete istabā, var pat ļoti daudz ko panākt. Un tieši tāpēc, ka tu esi sieviete, īpaši, ja tev ir atbilstošās prasmes un zināšanas.

Bet ir arī negatīvie aspekti - vēlāk es uzzināju, ka vairākos amatos, kuros esmu bijusi, man maksāja mazāk nekā vienlīdzīgiem kolēģiem-vīriešiem. Vai tas bija tāpēc, ka esmu sieviete vai ārzemniece? Grūti pateikt.

Skatoties atpakaļ, saprotu, ka tā bija apzināta diskriminācija, bet es to tad neapzinājos. Un izdarīju absolūti sievišķīgu kļūdu, ka nemēģināju interesēties, kā ir citiem, bet pieņēmu to par pašsaprotamu, ka tā ir jābūt.

Vai esat piedzīvojusi kādu lūzuma punktu savā karjeras laikā? Ka liekas, ka vienkāršāk būtu padoties...

Ir brīži, kad tu domā: vai man tiešām to vajag? (Pasmejas.) Protams, man tādi ir bijuši.

Pēc vairākiem gadiem Latvijas "Statoil" es sapratu, ka man kaut kas ir jāmaina. Es šo neatskaņoju pirmo reizi publiski, bet tu vienkārši sēdi sapulcē un  saproti, ka ar vienu un to pašu lietu jau trešo vai ceturto reizi nodarbojies, un iekšā skan tāda dziesma: "Is That All There Is". Apmēram tāda sajūta piemeklē... Vai tiešām man vajag turpināt? Un tad tu vienkārši apstājies un sāc meklēt kaut ko citu, kas manā gadījumā mani tālāk aizveda uz Kaspijas jūru, kur nonācu Baku.

Ļoti līdzīgi bija "Rail Baltica", jo vienā brīdī sapratu, ka viss - šitā tālāk nevar, nevienam nebūs no tā labi un galvenokārt - man nav labi! Īpaši, kad piemeklē tās slavenās izdegšanas pazīmes. Jā, tā tas ir bijis.

Es domāju, ka katrs - nav svarīgi, vai tu esi vīrietis vai sieviete - kādā situācijā ir sapratis, ka pašreiz notiekošais tev pašam neliekas pareizi, vai ķermenis dod absolūti visus rādītājus, ka kaut kas nav labi. Nu tad jāpadomā par to, kas ir jāmaina.

Vai tas vienmēr ir darbs, kas ir jāmaina?

Tas nav vienmēr darbs, kas ir jāmaina, bet varbūt ir jāmaina tas, kā tu strādā - 24/7 nevar mūžīgi strādāt ar pilnu atdevi. To noteikti nevar ilgstoši darīt, jo agri vai vēlu tas atspēlēsies veselībā. Vai tā būs garīgā vai fiziskā veselība, vai abi divi. (..)

Nav neviena darba pasaulē, absolūti neviena, kurā tu iziesi ārā pa durvīm un tevi atcerēsies.

Man vienmēr nāk smiekli, ko es arī pati esmu darījusi, kad, dodoties uz nākamo darbavietu, esmu atstājusi savu privāto telefona numuru, lai mans pēctecis varētu zvanīt man un jautāt kādu padomu. Zvana tikai tad, ja ir ziepes! Līdz ar to - dari to labāko savā darba vietā, ko tu vari paņemt sev - to, kas tev šķiet patīkams vai nepieciešams, un ej uz priekšu.

Jūsu vārds bieži ir izskanējis arī presē. Kā tiekat galā ar pastiprinātu uzmanību? Kā kritika jūs ietekmēja agrāk un kā tagad?

Ir kritika, kas ir par nostāju, piemēram, kurā ir vērts ieklausīties. Nu tad jārisina!

Mans dzīves moto jau ļoti sen ir: "Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama!"

Mans tēvs arī bija ļoti pazīstams, līdz ar to es, būdama ļoti jauna, jau zināju, ko nozīmē būt starmešos. Pie tā faktiski pierod.

Protams, ja kaut kas pamatīgi "nokauj", tad es vientulībā atslēdzos no visa - varbūt paraudāšu, varbūt lamāšos, ko labākajā gadījumā mans vīrs tikai dzirdēs. (Pasmejas.)

Un ir, piemēram, bulvārprese, ko es pat negribu nosaukt par žurnālistiku, es viņus vispār nelasu, jo saprotu, ka viņu uzdevums ir pazemot cilvēkus un ievainot reputāciju, un nav vērts par tādiem iespringt. Un tiem cilvēkiem, kuri ir augstās pozīcijās, tas ir jāapzinās un pašam ir jāmeklē, kuri ir tavi draugi un kuri nav.

Kā nošķirt darbu no mājām? Vai šāds nošķīrums ir svarīgs?

Domāju, ka mēs abi ar vīru parasti darbu ienesam mājās, it īpaši tāpēc, ka tagad nācās arī strādāt no mājām, un tāpat - zemapziņa tomēr neapstājas darboties, ja esi pilnvērtīgs darbinieks, - tu varbūt nesēdi pie dokumentiem, bet domās, protams, turpini strādāt. Un tas vienkārši ir jāpieņem.

Bet obligāti ir jāatvēl laiks, lai koptu attiecības ar draugiem un pievērstu uzmanību ģimenes locekļiem, jo šie ir tie cilvēki, kuri ar tevi pavadīs visu mūžu un visos apstākļos, kaut vai tu un viņi, situācijas un apstākļi mainās. (..)

Es domāju, ka ir zināmi laikposmi darbā, kuros, esot augstākajā vadībā, tu nekad nevari simtprocentīgi kā ar nazi nogriezt laikus, kad atslēgties, bet es esmu daudz ceļojusi darba uzdevumos un man vienmēr ir līdzi kaut kas, ko lasīt, lai atslēgtos kaut uz brīdi. Es diemžēl neesmu sportiste, bet zinu daudzus, kas darbu un mājas nodala ar sportu. Tāpat, protams, izklaidēšanās ar bērniem un mazbērniem, nekas tik labi neatslēdz domas no darba kā rotaļāšanās ar sīkajiem!

Kā radās ideja par kustības "Novatore" veidošanu un kāpēc tāda ir nepieciešama Latvijā?

Latvijā sieviešu īpatsvars biznesā noteikti ir labāks nekā dažās citās pasaules valstīs, bet Latvija ir arī viena no retajām Eiropas valstīm, kas nav ratificējusi Stambulas konvenciju - tas man izsaka visu! Mūsu nesenais pētījums iezīmēja to, kādi stereotipi tomēr valda mūsu sabiedrībā starp vīriešiem un sievietēm.

Tātad - kā vispār radās kustība? Es domāju, tāpat kā daudzas citas iniciatīvas, tās rodas no pašu personīgās pieredzes. (Pasmejas.) Kad es atstāju pilna laika darbu, mani ļoti bieži uzrunāja augstos amatos stāvošas sievietes pilnīgi neatkarīgi: "Baiba, vai es varētu ar tevi aprunāties? Es nezinu nevienu citu, kam ir līdzīga pieredze." Un man jāatzīstas, ka man pašai, kad es biju zināmos amatos, nebija tā īsti pie kā griezties pēc padoma. Īpaši, kad mans tēvs nomira, jo pie viņa es šad un tad gāju pēc padoma.

Un es sapratu, ka sievietēm, kas ir jau augstos amatos, ir svarīgi faktiski vienai otru satikt tādā vai citādā veidā un tīkloties vienai ar otru.

Līdz ar to, vienkārši sarunājoties ar Dagniju, radās ideja, kā varētu radīt tādu kā privātu klubu. Līdztekus mūs ļoti iespaidoja grāmata, ko uzrakstījusi Oksfordas profesore Linda Skota, kas saucas "The Double X Economy", kas skaidri parāda: ja sievietes vienlīdzīgi piedalītos un vadītu ekonomisko apriti, sabiedrībai kopumā būtu augstāka labklājība. (..)

Atradām vēl pētījumus par to, kāda ir citu valstu pieredze un cik sievietes reāli ir vadošos amatos uzņēmumos. Un tie ir vien 15-20%! Runa ir par uzņēmumiem ar lielāku apgrozījumu vai kas kotējas biržā. Tas ir šausmīgi maz! Ir varbūt vairāk sieviešu, kas ir otrā vai pat trešā līmeņa vadītājas vai arī mazo un vidējo uzņēmumu vadītājas.

Un tas, kas ir šokējoši, - 20% Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka tikai vīrieši var būt augstākā līmeņa vadītāji. Un tie noteikti nav tikai vīrieši, kas tā domā.

(..) Mēs Latvijā, piemēram, varam lepoties ar to, ka mums ir vidēji vairāk zinātnieču sieviešu kā nekur citur pasaulē, bet tanī brīdī, kad mēs skatāmies jebkurā no mūsu universitātēm, - kas iegūst grantus pētījumiem? Tie ir vīrieši. Un kāpēc tie ir vīrieši? Ļoti vienkāršoti sakot, sievietes, kad ir ieguvušas savu doktora grādu, parasti nonāk bērnu kopšanas atvaļinājumā, un pa to laiku vīrieši turpina kāpt pa karjeras kāpnēm, te arī rodas tā nevienlīdzība, un ļoti līdzīgi notiek ar sievietēm vadošos amatos.

Man liekas, ka ir jānotiek tādai lielai sabiedrības apziņas maiņai un īpaši pašās sievietēs - par sievietes lomu un uzdevumiem uzņēmējdarbībā, jo laiks ir izskaust šos stereotipus.

Bet lielākais izaicinājums ir tas, ka tā ir attieksmes maiņa, un attieksmes maiņa nenotiek viegli. Tāpat sievietēm ir jāvar vienai otru atbalstīt līderībā, izaugsmes iespējošanā, kontaktos un idejās, kā lietas uzlabot.

Sievietes ir lieliskas vadītājas un lieliskas darbinieces. (..) Tas, ko mēs gribam, - mēs gribam samazināt nevienlīdzību Latvijā, kas vispār pie mums ir liela.

Jo vairāk sievietēm būs patiesa vara, vairāk naudas un varēs vairāk ietekmēt uzņēmumu attīstību, jo lielākā labklājībā dzīvosim.

Jau vēstīts, ka šā gada 22. un 23. septembrī Rīgā pirmo reizi notiks starptautiska konference “Novatore Impact Summit” sieviešu ekonomiskai spēcināšanai; ar neklātienes uzrunām pasākumu atklās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.

“Novatore Impact Summit” mērķis ir veicināt sieviešu ekonomisko aktivitāti un sekmēt dzimumu dažādību augstākajās biznesa līderpozīcijās.

Konferenci rīko organizācija “Novatore”, ko 2020. gada izveidoja uzņēmējas Baiba Rubesa un Dagnija Lejiņa, ar mērķi atbalstīt sievietes vadošos amatos, sniedzot zināšanas, nodrošinot tīklošanās iespējas un veicinot pieredzes apmaiņu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Novatore".