Valsts meža dienests informējis, ka šogad reģistrētajos 355 meža ugunsgrēkos izdeguši 220 hektāri meža zemes, no kuriem 68,5 hektāri bija jaunaudzes. Postījumu apmērs ir krietni mazāks nekā pērn, taču tas saistīts nevis ar iedzīvotāju atbildīguma pieaugumu, bet gan salīdzinoši regulārajiem nokrišņiem. Savukārt, ja nokrišņi nākuši par labu meža ugunsgrēku statistikai, tad lauksaimniekiem daudzviet Latvijā tie šogad ir nodarījuši ievērojumus zaudējumus, kuru rezultātā ir mazākas vai pat vispār neiegūtas ražas. Un minētie ir tikai divi no riskiem, ar kuriem ikdienā jārēķinās lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem.
Kā intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK saka SIA "Reinsons un partneri" pārstāvis, sertificēts apdrošināšanas brokeris Reinis Reinsons, ja vienam nodeguši 8 hektāri uz kopējo īpašumu fona nav liels zaudējums, kādam citam tie varētu būt līdzekļi, ar kuriem paredzēts, piemēram, samaksāt par bērna studijām augstskolā. Ar kādiem riskiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem Latvijā jārēķinās un cik izmaksā to iestāšanās sekas, vai Latvijā zog ne vien gatavos kokmateriālus, bet pat mežaudzes, un kā ir mainījusies lauksaimnieku izpratne par apdrošināšanas produktiem, plašāk lasiet intervijā.
Jūsu mājaslapā ir minēts, ka apdrošināšana tiek piedāvāta pret visu, tostarp "to, kas iznāk no meža". Cik bieži Latvijā meža zvēri kaut ko noposta?
Meža zvēru risks tiek apdrošināts tieši uz sējumu pārziemošanas periodu. Pilnīgi noteikti var teikt, ka Latvijā ir reģioni, kur tas notiek katru ziemu. Vēsturiski tur, kur kādreiz ir atradušies muižu briežu dārzi, piemēram, 1905. gada revolūcijas laikā, kad tika dedzinātas muižas un tika atvērti briežu dārzu vārti, tad tur viņi joprojām šajos mežos mīt. Līdz ar to nāk arī uz tuvējiem sējumiem un tajos barojas. Visbiežāk cieš ziemas rapsis, to ir visvieglāk paņemt, un tas viņiem šķiet visgaršīgākais, tajā ir daudz cukura. Nākamie varētu būt rudzi un tālāk jau kvieši, kam cerošanas punkts ir tuvu zemei, līdz ar to nav ērti ēst. Tie meža zvēriem ir visneinteresantākie.