Pagājušajā nedēļā apmeklēju lieliskas krievu grupas “Shortparis” koncertu. Tāds burvīgs elektronisks, eksperimentāls dark wave avangardpops. Lai arī krievu valoda pēdējā pusgada laikā Latvijā nav kļuvusi populārāka, šeit noteikti jānorāda, ka neviena valoda nesāk karus, gluži kā neviena valoda neaizliedz sevi trīsdesmit gadu laikā apgūt.

Protams, šajā laikā obligāti ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai gadījumā grupa, kuras koncertu plāno apmeklēt, nav Putina fani, kas atbalsta Ukrainā notiekošo genocīdu. Ar “Shortparis” arī šajā ziņā viss kārtībā – jau tūdaļ pēc iebrukuma sākuma grupa pauda savu nostāju pret karu, bet ar savu mūziku un tekstiem iestājušies pret Krievijas režīmu un kritizējuši Putinu jau krietni pirms šā gada februāra.

Viņi runā par Krievijas pastrādāto teroru, kariem, valsts vardarbību, militarizāciju, konformismu, vienaldzību un pretošanās bezspēcību. Bet dara to pietiekami intelektuāli, lai vismaz uz papīra vietējām varasiestādēm nebūtu kur piesieties. Kaut kādā mērā vēlētos vilkt paralēles ar “Pērkona” intelektuāli provokatīvajiem dziesmu tekstiem astoņdesmitajos, bet nu – ar tekstu analīzi lai nodarbojas kāds krievu valodu padziļinātāk pārzinošs mūzikas cienītājs.

Vārdu sakot, jā – biju aizgājis uz krievu grupas koncertu. Tā kā pats lieliski apzinājos, ko esmu ieradies klausīties, šī bija reize, kad tiešām nebija nekādu pretenziju koncerta norises vietā pārsvarā dzirdēt apmeklētājus sarunājamies krievu valodā. Jo grupa spēlē ļoti inteliģentu mūziku, ir pret Putinu un karu Ukrainā – tātad koncertu droši vien vajadzētu apmeklēt pašmāju krievvalodīgajai inteliģencei.

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X