Tokajevs atbalsta Kazahstānas galvaspilsētas pārdēvēšanu atpakaļ par Astanu

Par šo iniciatīvu Tokajevu informēja deputāti, kuri ņēma vērā priekšlikumus, ko tiem tikšanās laikā izteica iedzīvotāji. Šādi aicinājumi iepriekš izskanēja arī referendumā par grozījumiem Kazahstānas Konstitūcijā. Parlamentāriešu priekšlikums ar valsts prezidenta piekrišanu ir iekļauts Konstitucionālā likuma projektā.

Kazahstānas prezidenta preses sekretārs uzsvēra, ka Tokajevs augsti vērtē bijušā valsts prezidenta Nursultana Nazarbajeva izšķirošo lomu Kazahstānas modernā valstiskuma stiprināšanā un galvaspilsētas veidošanā, turklāt citiem objektiem, kas nosaukti Nazarbajeva vārdā, jāsaglabā savi nosaukumi.

Kazahstānas galvaspilsēta tika pārdēvēta no Astanas par Nursultanu 2019. gada martā, šo priekšlikumu savā inaugurācijas runā izvirzīja pats Tokajevs.

Kopš 1998. gada Kazahstānas galvaspilsētu sauc par Astanu. Pirms tam pilsēta kopš 1992. gada tika saukta par Akmolu, taču šajā laikā Kazahstānas galvaspilsēta bija Almati. Līdz 1992. gadam Akmola tika dēvēta par Ceļinogradu.

Nursultans Nazarbajevs bija pirmais Kazahstānas prezidents. Šo amatu viņš ieņēma no 1991. gada decembra līdz 2019. gada martam.

Tokajevs kļuva par Nazarbajeva pēcteci. Nazarbajevs, atstājot prezidentūru, turpināja vadīt Kazahstānas Drošības padomi, arī viņa radinieki saglabāja vadošos amatus.

2022. gada janvārī Kazahstānā notika plaša mēroga nemieri, kas sākās ar protestiem pret gāzes cenu paaugstināšanu. Lai tos apspiestu, Tokajevs lūdza valstī ievest Kolektīvās drošības līguma organizācijas bruņotos spēkus. Nemieru laikā Nazarbajevs tika atcelts no Drošības padomes vadītāja amata, turklāt arī viņa radinieki zaudēja amatus valsts un tirdzniecības struktūrās.