"To var salīdzināt ar termiņnoguldījumu – noguldot naudu kontā ar nosacījumu neizņemt to līdz noteiktam datumam, noguldītājam tiek izmaksāti procenti. Ikviens, kurš var pierādīt, ka ir noguldījis noteiktu apjomu ETH, par to saņem jaunas kriptovalūtas vienības," atklāj Brotjēra.
Šāds likmes apliecinājuma mehānisms ir videi draudzīgāks, jo neprasa milzīgas skaitļošanas jaudas un nerada milzīgu elektroenerģijas patēriņu. Pēc "Binance" pārstāves teiktā, šādā veidā gadā ir iespējams nopelnīt 8%, tomēr jāņem vērā, ka likme nav fiksēta un var mainīties.
Jāatzīmē, ka līdz šim Ethereum "rakšana" kopumā ir radījusi apmēram 20%-39% no kriptotehnoloģiju globālā elektroenerģijas patēriņa, bet pēc pārejas šis skaitlis samazināsies gandrīz līdz nullei. Pēc pašu izstrādātāju teiktā, Ethereum ekosistēmas enerģijas patēriņš samazināsies par 99,99%.
Papildus pozitīvajam vides efektam paredzams, ka Ethereum tīkls kļūs arī ātrāks. Darījumu pārstrādes ātrums ir viens no kritiskiem jautājumiem kriptopasaulē, uzsver Brotjēra un piebilst, ka līdz šim lielākais Ethereum tīklā sasniegtais ātrums bija 108 darījumi sekundē. "Ja vairāk darījumu tīklā, jo augstākas darījuma izmaksas – tie, kas maksā vairāk, apsteidz rindu," viņa skaidro.
Taču nākotnē Ethereum ekosistēmu plānots pilnveidot un ieviest dalīšanas principu jeb "sharding". Tas nozīmē, ka tīkls tiks segmentēts un katra darījuma apstiprināšanai vairs nebūs nepieciešams visa tīkla apstiprinājums.