"Sliktākais sausums vēsturē" un tā ietekme uz olīveļļas ražošanu pasaulē

Manuela Eredijas Alkona vecvecāki sāka olīvkoku audzēšanu 1200 akru plašajā laukā Andalūzijā pirms gandrīz 100 gadiem. Olīvkoki ir izslavēti to īpašību dēļ – šie koki var augt pat ļoti sausā augsnē. Tomēr šis gads, augstās temperatūras un nokrišņu trūkums, izrādījies smags pārbaudījums pat izturīgajiem olīvkokiem.

“Mēs esam ļoti noraizējušies,” teica Alkons CNN. “Olīvu kokus nevar aizstāt ne ar vienu citu koku vai produktu.”

Tāpat kā daudzi citi Eiropas lauksaimnieki, arī Alkons ir meklējis iespējas, kā cīnīties ar neparasto sausumu. Viņš aprēķinājis, ka olīveļļas raža šogad kritīsies par 40%. Jūlijā gaisa temperatūra lielā daļā Eiropas – Spānijā, Francijā, Itālijā un Portugālē pārsniedza 40 grādu atzīmi. Augusta sākumā turpinājās milzīgs karstums, un nokrišņu trūkuma dēļ divas trešdaļas auglīgās zemes Eiropas Savienībā saskārās ar lielu sausumu.

Šajā situācijā īpaši smagi cietuši olīveļļas audzētāji. “Mintec” analītiķis Kails Holands norāda, ka Spānijā olīvu raža šogad būs dramatiski mazāka – par 33-38% mazāka nekā pērn.

Spānija ir pasaulē lielākā olīveļļas ražotāja, nodrošinot ap 40% no kopējā globālā tirgus. Tāpat lielu lomu olīveļļas ražošanā spēlē Grieķija, Portugāle un Itālija.

Patērētāji jau pašlaik par olīveļļu maksā dārgāk. Eiropas Savienībā olīveļļas cenas jūlijā vidēji kāpa par 14%, un paredzams, ka tuvākajos mēnešos turpinās kāpt.

“Sausums ir bijis pārāk nozīmīgs. Ir vienkārši pārāk sauss. Dažos kokos ir ļoti mazas olīvas, citos kokos to vispār nav. Tas notiek tad, ja augsne ir kritiski sausa,” skaidroja Holands.

Tas ir brīdinājuma signāls visai olīveļļas nozarei, kas paļaujas uz olīvu koku dzīvesciklu. Audzētāji norāda, ka divu gadu periodā ir viegli prognozēt ražas ievākšanas laiku, taču klimata pārmaiņu dēļ šis gadsimtiem senais ritms var tikt izjaukts.

Neiespējami audzēt

Olīvu ražošanā daudz kas ir atkarīgs no laika. Maijā olīvu koki zied, vasaras mēnešos olīvas aug, un oktobrī tās ir gatavas novākšanai.

Spānijas dienvidu reģionā Andalūzijā tiek iegūta aptuveni trešā daļa no pasaules olīveļļas krājumiem. Šeit 40 grādu temperatūra ir regulāra parādība, taču šāda temperatūra nav ierasta maijā, kad olīvas zied. “Iespējams, ka jau maijā zaudējām 15-20% no ražas,” norāda Alkons.

Alkons norāda, ka šogad iegūto eļļu izdosies pārdot par četriem eiro kilogramā – tostarp importētājiem no Āzijas un Amerikas. Tas nozīmē, ka cenas kāpums būs 30%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Karstuma vilnis sakrita ar laiku, kad trešo gadu pēc kārtas Spānijā bija ārkārtīgi maz nokrišņu. Ūdens līmenis Gvadalkiviras upē, kas palīdz nodrošināt ūdeni olīvu audzētavās, ir kritiski zems. Alkons norāda, ka viņa audzētie koki varētu būt saņēmuši vien pusi no nepieciešamā ūdens. Iespējams, ka nākamais gads būs vēl sliktāks, jo kanāli sausuma dēļ varētu būt pilnībā tukši.

“Green Gold Olive Oil Company” vadītājs Huans Himenezs, kura audzētava atrodas 160 kilometrus uz ziemeļiem no Alkona audzētavas, saskaras ar līdzīgām problēmām.

“Problēma nav tā, ka bija karsti. Problēma ir laiks, kad bija karsti. Laikā, kad olīvas zied, augļos rodas dzīvība. Ja ziedēšanas laikā ir pārāk karsti, tad zieds burtiski nodeg, tāpēc ir neiespējami kaut ko izaudzēt,” skaidro Himenezs.

Viņa audzētie koki aizņem 740 akrus teritorijas. Maija temperatūras rekordi varētu būt samazinājuši ražu no 35 līdz pat 60%, ja tuvākajās nedēļās nesāks līt.

“Ja tā būs, tā noteikti būs sliktākā raža pēdējo 10 gadu laikā,” sacīja Himenezs.

Citur Dienvideiropā sausums arī ir sagādājis lielas galvassāpes. Filipo Berio pārdod eļļu 72 valstīs, iegūstot izejvielas no piegādātājiem Itālijā, Spānijā un Grieķijā.

Cenu šoks

Pagaidām vēl nav zināms, cik slikta būs šī gada raža. ASV Zemkopības departaments augustā prognozēja, ka globālā olīvu raža būs par 14% mazāka nekā pērn, kamēr citas prognozes liecina, ka Spānijā ražas kritums var sasniegt pat 30%.

Augusta beigās Spānijas olīveļļas cena Andalūzijā sasniedza rekordu, divu gadu laikā pieaugot par 80%. 2020. gada augustā cena par olīveļļas kilogramu bija 2,19 eiro, bet šogad – 3,93 eiro.

Cenas kāpa arī 2021. gadā, kad pastāvēja bažas par sliktiem laikapstākļiem. Tomēr šī gada februāra beigās notika vēl viens lēciens, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un paredzamo saulespuķu eļļas ražošanas apjoma kritumu Ukrainā. Jūnijā – vēl viens cenu kāpums. Šoreiz – paredzamo slikto ražu dēļ.

Ilgtermiņa līgumi starp piegādātājiem un pārdevējiem patērētājus ir pasargājuši no strauja cenu kāpuma. Tomēr – bez tā neiztikt, un tuvākajos četros mēnešos varētu būt gaidāms arī būtisks olīveļļas cenu kāpums veikalos.

Cena par olīveļļas pudeli jau ir pieaugusi lielākajos tirgos. Eiropā, kas ir lielākais olīveļļas patērētājs pasaulē, lielākais kāpums bija pieredzēts Nīderlandē un Grieķijā, kur pārtikas preču cenas jūlijā kāpa par aptuveni 25%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Piemēram, Lielbritānijā pudele olīveļļas vidēji maksā ap 5,80 eiro, kamēr gada sākumā cena bija ap 4,30 eiro.

Industrijas pārstāvji norāda, ka gaidāms “viens no grūtākajiem periodiem, kādu olīveļļas nozare jebkad pieredzējusi”.

Izmaksas aug visur

Olīveļļas ražotāji ir pārdzīvojuši virkni vētru pagātnē, taču šogad, ņemot vērā karstumu, sausumu, piegāžu ķēžu problēmas, enerģijas cenu pieaugumu un karu Ukrainā, ir radusies bezprecedenta situācija. Alkons saka, ka elektrības izmaksas par ūdens pumpi, kas nepieciešams koku laistīšanai, ir pieaugušas par 40%.

Nozares pārstāvji netic, ka cenas tuvākajā laikā varētu kristies.

“Pudeļu cenas ir augšā, etiķešu cenas ir augšā, ražotnes elektrības rēķini ir augšā. Viss ir augšā. Un galu galā – arī galaprodukta cenas pieaugums ir neizbēgams,” skaidro “Filippo Berio” pārstāvis Valters Zanre.

Krīze gan rada jaunas iespējas, norāda Alkons. Ņemot vērā arī saulespuķu eļļas cenu kāpumu, olīveļļa ir kļuvusi daudz konkurētspējīgāka.

“Pirms gada olīveļļa bija divas vai pat trīs reizes dārgāka nekā citas alternatīvas. Šodien mēs esam vien par 20-30% dārgāki nekā saulespuķu eļļa,” tā Alkons. Arī Himenezs ir optimistisks – olīveļļa joprojām ir neliela daļa no pārtikas eļļu tirgus, taču tai ir potenciāls augt.

“Mums jābūt gataviem apzināties, ka šis [sausums] atkārtosies nevis reizi 20 gados, bet reizi desmit, piecos, vai varbūt arī katru gadu. Mums ir jābūt gataviem, ja vēlamies izdzīvot konkurences pilnajā tirgū,” tā Himenezs.