Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

"Viņa mani grib!" - "Kooo?" Derētu kāds pipariņš jeb kā maldīties profilos

Raksta foto
Foto: Shutterstock

"Egoiste" sadarbībā ar jauno, talantīgo grāmatu autori Ilzi Aizsilu turpmāk piedāvās rakstu sēriju "Derētu kāds pipariņš", kurā caurskatīsim dziļumā sevi un trako pasauli mums apkārt. Šoreiz stāsts par "mākslīgo" iepazīšanos!

Ar cilvēkiem var iepazīties nejauši, kā dažs labs saka, „dabiskā veidā”, un var arī apzināti meklēt jaunus sakarus, piemēram, sociālajos tīklos. Nezinu, vai tā būtu dēvējama par „mākslīgu” iepazīšanos, bet jārēķinās, ka tavi palīgi šajā bezgalīgo iespēju jūrā ir tava izdoma, mērķi, zināšanas un vēl agrāk neizpausta drosme, par kuru ik pa laikam var sanākt „norauties”.

Kāda pipara pēc tev to vajag?

Tas ir pirmais jautājums, uz ko atbildēt, veidojot savu kontu sociālajos tīklos. Man tie noder kā rakstniecei un arī tāpēc, ka man patīk spēlēties ar video un foto rīkiem. Apzināti veidoju publiski pieejamu profilu, kas nozīmē daudz ierobežojumu: nerakstīt pārāk personiskas lietas, nemiksēt ar to, kas neattiecas ne uz mani, ne uz rakstniecību. Bet kā lai piesaistu jaunu auditoriju? Nolēmu riskēt, sāku pieņemt draugu lokā arī pilnīgi nezināmas personas ar cerību, ka vismaz desmit procenti no viņiem lasa grāmatas. Varbūt pat kādreiz lasīs manas! Sākās interesantākais: tiklīdz apstiprini vienu svešinieku, rodas arvien jauni „draugi”. Ja sāc tos apstiprināt, jauni uzaicinājumi birst kā kastaņi rudenī. Atliek vērot, kad tie atvērsies un parādīs savu patieso dabu un nolūkus.

Reiz saņēmu ziņu, ka manas paziņas draugs esot apstiprinājis draudzību ar Ilzi Aizsilu. Un ne jau sirsnīgi uzrakstot: „O, manu draugu lokā tagad ir arī tev pazīstama rakstniece!”, bet:

„Viņa mani grib!” Kooo? Man vaigos iemetās piparu sārtums. Šādas kļūmes gadās. Kamēr misters x jutās pagodināts, es – nokaunējusies lauzīju galvu, ko izdarīju nepareizi un kā turpmāk piesaistīt vairāk sekotāju, kuriem nebūtu intīmu aizdomu.

Pēc kārtējā „Vēlies iepazīties?” izlēmu apstiprināt tikai sieviešu sūtītos draudzību piedāvājumus. Vismaz uz laiku.

Kad man rakstu darbos trūkst atsperīgu vietu, meklēju pipariņus sociālajos tīklos

Rakstniekiem piemīt īpašība - pētīt cilvēku uzvedību, lai aizraujošu novērojumu gadījumā attīstītu šo tēmu savos daiļdarbos pēc saviem ieskatiem un redzējuma. Pietiek ar pamanītu sīku cilvēcisku niķi, lai uzburtos jauns, pilnīgs tēls. Tā man romānā „Mīlas kastings” ienāca modes mākslinieks ar iesauku Raimikss Miljonārs, kuram kreisā roka tetovēta un visos sociālā tīkla attēlos viņš atrāda tieši to. (Liels paldies Tev, svešiniek!)

Sociālie tīkli ir visvienkāršākais un lētākais veids iefiltrēties pasākumos, kuros neesi lūgto viesu sarakstā, bet vari piedalīties, lūkojoties pa plaši atvērtu balkona logu. Rakstnieku paradīze!

Tajos var vērot, kā cilvēki cits citu provocē, aizstāv un kā viņi veido vai grauj savu tēlu. Ir skatāmi mīlas stāsti un dzirdami sāpju kliedzieni par sabrukušām attiecībām. Padomdevēji un šo padomu apšaubītāji. Nesen reģistrējos vēl vienā platformā, lai novērotu jauniešus. Pirmā atziņa: viņiem „sāp” tas pats, kas rada daudz prieka – sekotāju atgriezeniskā saite. Būtībā „laiki” un „heiteru” komentāri ietekmē arī pieaugušos. Kā uz tiem reaģēt? Atbilstoši pirmajā rindkopā minētajiem personīgajiem ieročiem: izdoma, mērķi…

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Kāda cita iemesla dēļ mēs ar vīru reiz piereģistrējāmies vairākos iepazīšanās portālos. Man bija jāveic eksperiments romāna „Solis līdz altārim” vajadzībām. (Tajā dzimtsarakstu nodaļas dāmas ar programmētājiem veido iepazīšanās portālu, kas savestu kopā īstos cilvēkus un palīdzētu nodibināt stipras laulību saites. Bija jāgūst priekšstats, kā tie darbojas, lai izdomātu ideju pilnīgi jaunam portālam.) Jau pirmajās sekundēs abi saņēmām aicinājumus iepazīties. It kā kāds sēdētu ar makšķeri un gaidītu vismazāko vilnīti ar cerību, ka zivs ir klāt. Pirmais bija puisis, par kuru jau reiz lasīju kādā sieviešu forumā, proti, viņš uzsāk saraksti, uzdodot sievietēm vienu un to pašu jautājumu par gumijniekiem. Sāku atbildēt ar pretjautājumiem, līdz beidzot sapratu, ka zaudēju kursu... Man šajā portālā nebija plānots veikt šo cilvēku psihoanalīzi vai audzināšanu, tāpēc nācās pārtraukt eksperimentu un meklēt produktīvāku izpētes veidu – atbilstošu draugu un paziņu izjautāšanu.

Klātienes sarunām ir īpaša burvība, ko, cerams, cilvēki nekad nepiemirsīs.

Sociālajā vidē, ja vien tev vēl ir kaut nedaudz brīva laika, bezmiegs vai kāda vajadzība, var mierīgi sevi pazaudēt. Vai radīt citādu sevi

Jāsaka godīgi, kad sociālie tīkli bija ienākuši manā dzīvē, es īsti nesapratu, ko tajos iesākt. (Tagad es no tiem mācos – tiešā un netiešā veidā.) Tomēr ar šo problēmu daudzi saskaras joprojām, ņemot vērā viņu laika joslu izskatu, piemēram, ja tajā nav nevienas ziņas vai ir tikai pārpublicētās ziņas vai konkursi; daži publicē ziņas bez saprotama vēstījuma; par neizdzēstiem „spamiem” nerunājot. Agrāk sociālie tīkli noderēja kontaktu uzturēšanai ar draugiem tālumā, tagad reālajiem draugiem ir pievienojušies virtuālie paziņas, kas, kaut kāda iemesla vadīti, vēlas ar tevi draudzēties. Par drošību šajā vidē lieki komentēt, bet

vēlos atgādināt par privāto sociālo tīklu kontu higiēnu.

Ja jau tik tiešām cilvēks ir reģistrējies ar vienīgo pieticīgo vēlmi iepazīties un būt saprastam domubiedru vidū, tad savas laika joslas izskats ir būtisks vēlamo cilvēku piesaistei. Un otrādi – nevēlamo atbaidam.

Sociālo tīklu profila bilde kā izredžu mērītājs

Jo trakāk, jo trāpīgāk! Un tam ir savi bonusi, proti, lielāka skaidrība, ko ar „draudzēties gribētāju” iesākt. Piemēram, cilvēki ar izmeklēti baisām bildēm uzreiz pavēsta, ka ar viņiem labāk nedraudzēties, pat tad, ja viņi aicina to darīt un sūta lūdzošas vēstules. Turklāt uzsāk sarunu tieši tā: „Tikai nenobīsties!” Piemēri, kā nofotografēties atbilstoši šādai stratēģijai (ņemti, protams, no reāliem profiliem): fotografēties tā, lai būtu redzama tikai puse galvas. Labāk tomēr priekšpuse, jo attēls no aizmugures var radīt laikietilpīgas neskaidrības.

Svarīgi atklāt neķītru domu paudošās acis vai aizplīvuroto skatienu un degunu līdz nāsīm. Viss! Tieši tik vienkārši. Ja nāsis nobiedētu vairāk, tad var „pieķert” arī tās.

Ko darīt, ja nespēj konkurēt ar savu auto? Profila attēlā ielikt tikai to. Vēlams ieslēgt mašīnai ugunis. Vīrietis traktorā jau būtu kaut kas interesantāks, tāpēc nevajag aizrauties ar tik personisku un sirsnīgu pieeju, ja nav nodoma piesaistīt sievieti, kurai ir dārzs.

Pārskatām savus sociālo tīklu kontus, profilus, pasmaidām un domājam līdzi!

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu