LNKC: Dalība LIZDA streikā būs centra pārraudzībā esošo profesionālo izglītības iestāžu pedagogu lēmums

Viņa uzsver, ka LNKC ir paudis savu nostāju pedagogu darba samaksas jautājumos, piedaloties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotajā darba grupā, sniedzot priekšlikumus profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai, kā arī sniedzot komentārus par informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim".

Pēc Ertmanes paustā, LNKC redzeslokā ir nepilnības profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas apmērā, salīdzinot ar vispārizglītojošo skolu pedagogiem noteikto darba samaksas aprēķinu par vienu stundu, tāpat veicama profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes sabalansēšana.

LNKC pārstāve akcentēja, ka arī šobrīd IZM sniegtajos priekšlikumos par iespējamiem pedagogu darba samaksas risinājumiem nav plānoti uzlabojumi profesionālās izglītības pedagogu darba samaksai.

LNKC joprojām uzskata, ka priekšlikumi pedagogu darba samaksas un slodzes izmaiņām ir vienādi jāpiemēro visiem pedagogiem, neatkarīgi no tā, vai skolotājs mācību priekšmetu pasniedz vispārējā vai profesionālā izglītībā. Neloģiska šķiet arī kopējā sistēmas maiņa - darba slodzes izmaiņas uz 40 stundām tikai vienam segmentam -, turklāt mācību gada vidū.

Ertmanes uzsver, ka dalība streikā ir katra pedagoga individuāls lēmums. LNKC joprojām aicina rast un piedāvāt tādus risinājumus, lai visā izglītības sistēmā iesaistītiem pedagogiem būtu vienādi darba apstākļi un līdzvērtīgs darba samaksas aprēķina princips, saņemot adekvātu atalgojumu par ieguldīto darbu.

LETA jau rakstīja, ka šodien plānots LIZDA un valdību veidojošās koalīcijas pārstāvju sarunu turpinājums par pedagogu streika prasību izpildi.

Tiesa, jau pēc vienošanās par sarunu turpināšanu LIZDA padome trešdienas vakarā ārkārtas sēdē nolēma tomēr 19.septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas IZM sagatavoto piedāvājumu.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga aģentūrai LETA sacīja, ka streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.

Vanaga gan norādīja, ka LIZDA sekos līdzi tālākajām norisēm, neizslēdzot iespēju sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par tālāko rīcību.

Vanaga jau iepriekš norādījusi, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) iepriekš uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.

Koalīcija piedāvā vispārējās izglītības pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.

Kopumā koalīcija vienojusies par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.

Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.

Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.

jau ziņots, ka viena no arodbiedrības prasībām ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt IZM sākotnējam piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka pirmdien beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām.