"Ja vadītājs - tikai vīrietis! Medmāsa? Tikai sieviete." Sievietes "vīriešu nozarēs" kliedē stereotipus par dzimumu lomām darba tirgū (1)

Jautājums, vai to ieraugām un izmantojam, – tas jāmeklē katram pašam, bet noteikti nav atkarīgs no dzimuma vai vecuma. Manuprāt, atbildīgākā un reizē arī atbrīvojošākā pieeja ir pavisam vienkārša – it’s up to you jeb pieņemt, ka viss ir atkarīgs no pašas. Nevis no citiem cilvēkiem vai organizācijas, no iekšējā klimata vai ārējiem faktoriem, no likteņa vai sakritībām, bet tikai no pašas. Apzinoties savu misiju, ar apņēmību jāspēj navigēt pasaulē, kurā vienmēr būs dažādi cilvēki, dažādas organizācijas, ietekmes faktori un notikumi,” pieredzē dalās "Moller Baltic Import" izpilddirektore.

Gan pasaulē, gan Latvijā situācija uzlabojas, un tā saucamā Millenium paaudze lauž dzimumu barjeras un arvien vairāk sieviešu sāk darbu nozarēs, kurās tradicionāli dominējuši vīrieši. 

Personāla atlases uzņēmuma “CareerBuilder” veiktais pētījums rāda - gandrīz vienu ceturto daļu no jaunajām darbavietām profesijās, kurās agrāk dominējuši vīrieši, piemēram, izpilddirektori, juristi, ķirurgi, programmētāji, ķīmiķi un ražotāji, no 2009. līdz 2017. gadam jau aizpildīja sievietes.

Katrā valstī situācija atšķiras, kamēr Latvijā arhitektūrā nodarbināto sieviešu īpatsvars sasniedz pat 52%, citur pasaulē lielākoties vīrieši dominē šajā profesijā.

Savukārt Somijā pedagogi galvenokārt ir vīrieši, bet Latvijā izglītības sistēmā nospiedoši dominē sievietes.

Trīs faktori, kas sievietes iespējo darbam jebkurā nozarē

Pārmaiņas virza vairāku faktoru kopums. Ja industriālais laikmets no darbiniekiem prasīja fizisku spēku, tad šobrīd - zināšanu ērā - lielākā vērtība ir prāts. Šīs izmaiņas sievietēm paver ceļu “vīriešu industrijās”.

Otrs faktors ir augstākās izglītības pieejamība. 2021. gadā no visām Latvijas sievietēm 25 līdz 34 gadu vecumā vairāk nekā pusei bija augstākā izglītība, kamēr vīriešiem – vien trešdaļai. Tomēr reflektantu - sieviešu skaits STEM nozarēs (zinātne, tehnoloģijas, inženierija un matemātika) joprojām nav pietiekams.

Ne mazāk nozīmīgais faktors ir dažādi pētījumi, kas pierāda, ka, piemēram, meitenēm vienlīdz labi kā zēniem padodas matemātika un dabaszinātnes, kas pamazām lauž sabiedrībā mītošos stereotipus. Lielu lomu spēlē arī mediji, kas, atspoguļojot veiksmīgas sievietes zinātnē vai biznesā, izaicina iesīkstējušos priekšstatus par vīriešiem kā analītiskiem, racionāliem un reprezentatīviem, bet sievietēm - sabiedriskām, empātiskām un laipnām, kam tradicionālās vīriešu nozarēs nav vietas.

Tehnoloģiju uzņēmuma “Tietoevry” Ruby on Rails izstrādes nodaļas vadītāja Inga Ieraga tehnoloģiju nozarē nokļuva ekonomisku un emocionālu apsvērumu dēļ. Pēc izglītības viņa ir pedagogs un kādu laiku šajā jomā arī strādājusi. Taču lielā darba slodze un salīdzinoši zemais atalgojums mudināja lūkoties citā virzienā. Karjeru IT jomā sākusi kā dokumentētāja, vēlāk arī testētāja un klientu konsultante, bet šobrīd vada programmētāju nodaļu.

“Man nekad nav bijusi sajūta, ka informācijas tehnoloģijas ir vīriešu nozare vai ka mans darbs ir izteikti vīrišķīgs. Jau no paša sākuma manas kolēģes ir bijušas arī sievietes. Tomēr vairāk sieviešu darbojas kā testētājas, analītiķes, projektu vadītājas, un mazāk kā programmētājas,” stāsta Ieraga.

“Reizēm mēs paši sevi ievilinām tādā kā psiholoģiskā slazdā - ja koncentrēsimies uz sabiedrībā mītošu stereotipu un uz darba vidi lūkosimies no šī skatupunkta, tad to arī saskatīsim. Varbūt man ir ļoti paveicies ar darbavietām, kurās es esmu strādājusi, un citos uzņēmumos tā nav, tomēr atšķirīgu attieksmi pret sevi dzimuma dēļ neesmu izjutusi.

Es stingri pieturos pie principa, ka nedrīkst uz darbinieku lūkoties caur stereotipu perspektīvu, ir jāskatās uz profesionalitāti,” vaicāta par stereotipiem un sabiedrības attieksmi, strādājot IT jomā, atbild Ieraga.

Sieviešu nozīme vadošās pozīcijās

2020. gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs 37% no visām vadošajām pozīcijām ieņēma sievietes, bet augstākā līmeņa vadītājas ir tikai 18%. Latvijas rādītāji ir virs vidējā, tomēr progress ir pārāk lēns, un, šādi turpinot, pie pilnīgas dzimumu līdztiesības mēs nonāksim tikai pēc 60 gadiem. Taču ieguvumi no sievietēm vadošās pozīcijās ir vērojami jau šodien, un gudri uzņēmumi to izmanto.

To uzsver arī Inese Podgaiska, "Association of Nordic Engineers" ģenerālsekretāre, kuras vadītā organizācija pārstāv 500 000 skandināvu inženieru: “Mēs parasti piesaistām sev līdzīgos un veidojam sev piemērotus rāmjus, bet mums ir nepieciešama domāšanas daudzveidība.

Sievietes izjūt un pamana vajadzības citādāk nekā vīrieši. Dažādas perspektīvas rada jaunas idejas, rosina radošumu un veicina inovācijas un izaugsmi.

Sievietes veicina šo daudzveidību. Ja mēs neieceļam sievietes vadošos amatos, mēs izšķērdējam cilvēkresursus. No uzņēmuma viedokļa raugoties, panākumus un perfektu atbilstību starp darba piedāvājumu un pretendentu var nodrošināt, ja uzņēmums aplūko plašāku un daudzveidīgāku grupu, nevis tikai vīriešus, kas veido pusi no iedzīvotāju skaita.”

Sievietēm ir augsta emocionālā inteliģence, kas arvien biežāk tiek uzskaitīta par kritiski svarīgu profesionālo īpašību vadītāja amatam. Globālais konsultāciju uzņēmums “Hay Group” izpētījis, ka sievietes uzrāda labāku rezultātu nekā vīrieši 11 no 12 svarīgākajām emocionālās inteliģences kompetencēm. Arvien vairāk pētījumu secina, ka emocionālajai inteliģencei un spējai veidot uzticības kultūru uzņēmumos ir tieša ekonomiska ietekme.

“Sasniedzot virsotni, lūdzu, esiet solidāras ar citām sievietēm. Nekļūstiet par kārtējo gaili dārzā, kas dzen ārā vistas. Atbalstīt, iedrošināt, motivēt un būt par paraugu patērē jūsu laiku, bet, kas svarīgi, tas dod spārnus sievietēm, kas ir jums līdzās.

Mums ir jāuzlūko vienai otra kā līdzveidotājas, nevis kā konkurentes,” novēl Inese Podgaiska.

No šī gada 22. līdz 23. septembrim Rīgā notiks starptautiska konference sieviešu ekonomiskai spēcināšanai “Novatore Impact Summit”.

Raksts tapis sadarbībā ar "Novatore".