Video ⟩ Rīgas Zooloģiskajā dārzā atzīmē lūsenītes Doras vārda došanas svētkus

Viņi uzsvēra, ka svētki notika kopā ar zoodārza lūšu aizbildņiem -  Jēkabpils novada pārstāvjiem.

”Lūsenītes vārda došanas iniciatīvai tika iesniegti vairāk kā 100 priekšlikumi un vislielāko iedzīvotāju atsaucību guva vārds – Dora! Mazās Doras ģimenei esam sarūpējuši gardu cienastu – liesu liellopu gaļu un paipalu olas, lai svētku mielasts Latvijas skaistāko dižkaķu ģimenei izdotos lielisks! Mēs esam ļoti priecīgi, ka Jēkabpils novada aizbilstamajiem - lūšu ģimenei Rīgas Zoodārzā šogad ir atkal piedzimis mazulis, jo tikai labi aprūpēta dzīvnieku ģimene radīs pēcnācējus. Par to liels paldies zooloģiskā dārza profesionālajiem darbiniekiem!” pasākumā sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

Kā pastāstīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvji, pasākuma noslēgumā lūšu ģimene saņēma svētku mielastu – īpašu torti lūšu gaumē.

Pirmais to nogaršoja lūsenītes lielais brālis Rems, savukārt pati gaviļniece kautrējās pietuvoties kārumam. Tās vietā viņa izvēlējās paspēlēties ar bumbu.

Zoodārza pārstāvji norādīja, ka pēc kāda laiciņa arī Dora sadūšojās apostīt neparasto objektu, kas pēkšņi bija parādījies viņu voljērā. Pārliecinājusies par tā apetītlīgo smaržu, lūsenīte sāka kāri mieloties ar gaļas gabaliņiem.

Doras vārda došanas svinības:

Jau vēstīts, ka Rīgas zoodārza lūšu atbalstītājiem Jēkabpils novada iedzīvotājiem bija jāizdomā vārds šogad dzimušajai lūšu meitenītei. Tās vārdā bija jāiekļauj burti “D” un “R”, kas simbolizē abus jaunā dzīvnieka vecākus – Dadzi un Rubīnu. Lūsenīte tika nosaukta par Doru.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza un Jēkabpils sadarbība ilgst jau vairāk nekā deviņus gadus un ir visnotaļ likumsakarīga, jo pilsētas ģerboni rotā lūsis. Jēkabpilieši Rīgas zoodārzā dzimušajiem lūšiem iepriekš devuši visai skanīgus vārdus – Jakobīne, Hercogs, Jete, Lūsija, Ambēra, Jēkabs, Jākobs, Demija, Rems ... Viens no lūsēniem – Hercogs nu dzīvo Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes zoodārzā Japānā. Pārējie nonākuši gan dažādos ārvalstu zoodārzos, gan Polijā, kur ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tiek realizēta lūšu atkalatjaunošanas programma.

Šobrīd Dora dzīvo kopā ar vecākiem Dadzi un Rubīnu, kā arī iepriekšējā gadā dzimušajiem lūšu jaunuļiem Demiju un Remu, kuri visai tuvā nākotnē dosies uz citiem zooloģiskajiem dārziem EEP programmas ietvaros.

Daudzviet Eiropā Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) un, tostarp, tā Latvijā sastopamā pasuga ziemeļu lūsis (Lynx lynx lynx), savvaļā ir nopietni apdraudēta un ir ļoti svarīgi to pilnvērtīgi saglabāt arī nebrīvē.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs piedalās starptautiskajā apdraudēto lūšu sugas uzturēšanas un vairošanas Eiropas programmā (EEP), turklāt esam viens no četriem zoodārziem, kas saņēmis programmas koordinatoru ieteikumu lūšu pāra vairošanai 2022. gadā. Rīgas zoodārza lūšu pārim Dadzei un Rubīnam Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šo dzīvnieku iespējamos pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projekta ietvaros. Lūsi Rubīnu savulaik atrada kādā Vidzemes mājas pagalmā, savukārt lūseni Dadzi no Viļakas mežiem uz zoodārzu atveda mežstrādnieki. Kopumā vairāk nekā 20 gadus, piedaloties lūšu vairošanas programmā, Rīgā un Rīgas zoodārza filiālē “Cīruļi” dzimušie lūši nosūtīti uz zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un citur.

Kā uzsvēra Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvji, apdraudēto sugu saglabāšana nebrīvē ir visai komplicēts process, kura mērķis ir daudzviet izzūdošu dzīvnieku sugu ģenētiski pilnvērtīgu īpatņu kopuma saglabāšana nebrīvē.