Daudzos veidos NAFO ir kļuvusi par ļoti veiksmīgu informatīvā kara formu.
“Tas ir bijis efektīvs veids, kā nepieļaut Krievijas propagandas uzvaras gājienu informatīvajā telpā un formēt informācijas vidi tā, kā viņi to bija pieraduši,”
saka grāmatas “LikeWar” autors Pīters Stingers, kurš pēta sociālo tīklu ietekmi uz karu. Viņš atgādina, ka 2014. gadā Krievijai veiksmīgi izdevās iegūt savā kontrolē informatīvo telpu, sociālajos tīklos radot neskaidrību un mulsumu par Krimas aneksiju un nemieriem Ukrainas austrumos.
Tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, un informatīvajā telpā Ukrainai ir daudz lielāka loma. “Ir cilvēki, kuri informāciju tāpat vēlas iegūt mīmu veidā, un faktiski – tas ir robs, ko mums izdodas aizpildīt. Mums joprojām izdodas piesaistīt uzmanību joku veidā par Ukrainai svarīgiem notikumiem,” sacīja Boriss.
Daudzi bruņotie spēki var apskaust NAFO veiksmi. Pēdējo gadu laikā daudzu valstu armijas ir veikušas lielas investīcijas tieši psiholoģiskajās operācijās, ar mērķi mulsināt, dezorientēt un maldināt cilvēkus. Tieši tāpēc daudzi ir saskatījuši potenciālu tieši interneta mīmos.
Piemēram, 2006. gadā Maikls Prosers, kurš tajā laikā bija ASV Jūras spēku majors, ierosināja veidot ASV Bruņoto spēku “Interneta kaujas centru”, kas ļautu veikt dažādas informatīvas operācijas. Šobrīd militārajām organizācijām gan trūkst tā haotiskā enerģija, kas raksturo NAFO.