Vai Nerons tiešām spēlēja vijoli, kad dega Roma? (1)

Nerons piedzima mūsu ēras 37. gada 15. decembrī un kļuva par piekto Romas imperatoru un pēdējo Jūliju-Klaudiju dinastijas imperatoru. Nerons bija tikai divus gadus vecs, kad viņa māti Agripīnu Jaunāko, kura bija Romas pirmā imperatora Augusta mazmeita, imperators Kaligula izraidīja no Romas. Savukārt, kad Nerons bija trīs gadus vecs, nomira viņa tēvs Gnejs Domīcijs Ahenoberbs. Neronu audzināt turpināja viņa tante.

Kad mūsu ēras 41. gadā tika nogalināts Kaligula un viņa vietā bija stājies Klaudijs, Nerons atkal drīkstēja satikt savu māti, kura vēlāk apprecēja Klaudiju. Par spīti tam, ka Klaudijam bija bioloģiskais dēls, par savu mantinieku viņš pasludināja Neronu. Viņš pie varas nāca mūsu ēras 54. gadā, 16 gadu vecumā. Tiesa, viņa valdīšanas laiks bija īss. 30 gadu vecumā Nerons izdarīja pašnāvību.

Vēsturnieki ir vienisprātis par to, ka Nerons nogalināja savu māti un abas savas sievas, rūpējās tikai par savu mākslu un par impērijas pārvaldīšanu daudz neinteresējās. Tiesa, jāņem vērā, ka avoti, kas vēsta par Neronu, nāk no cilvēkiem, kuri viņu ienīda, vēstīts izdevumā “Live Science”.

Mūsu ēras 64. gada jūlijā Nerons atpūtās Antijā (mūsdienās Itālijas pilsēta Ancio), kur uzzināja, ka sācies Lielais Romas ugunsgrēks. Tas plosījās vairāk nekā nedēļu, pilnībā iznīcinot 3 no 14 Romas rajoniem un daļēji sagraujot vēl 7. Tā bija pekle zemes virsū.

Uzzinājis traģisko vēsti, Nerons steidzās atpakaļ uz Romu, kur lika izveidot apmetnes cietušajiem, kā arī sagatavot rezerves pārtiku un ūdeni. Arī sava nama durvis viņš neturēja ciet un ļāva tur apmesties tiem, kuri ugunsgrēkā zaudējuši visu. Kāpēc gan radušās baumas par to, ka Nerons ugunsgrēka laikā patmīlīgi spēlējis vijoli?

Nerons sevi uzskatīja par mūziķi. Baumo, ka kādā brīdī ugunsgrēka laikā viņš esot dziedājis par kādu citu lielu katastrofu – Trojas krišanu. Viņš bija noguris un salīdzināja Lielo Romas ugunsgrēku ar Trojas nopostīšanu.

Jāsaka, ka Nerons vijoli nemaz nevarēja spēlēt tajā laikā, jo lociņinstrumenti populāri sāka kļūt tikai 1000 gadu vēlāk. Ja Nerons kaut ko spēlēja, tad tā, visticamāk, bija kitāra - lirai radniecīgs strinkšķināmais stīgu instruments.

Tāda veida uzvedība romiešiem nebija bezprecedenta. Piemēram, vēsturnieks Polībijs rakstīja, ka kāds romiešu ģenerālis, vērojot, kā tiek iznīcināta Kartāga, esot skandējis Homēra vārsmas par Trojas krišanu, arī salīdzinot šos abus notikumus.

Pēc Lielā Romas ugunsgrēka Nerons finansiāli atbalstīja ēku īpašniekus, lai tie varētu aizvākt gruvešus un atjaunot nopostītos namus. Viņš arī rosināja koka vietā izmantot akmeni, bet ielas veidot plašas un taisnas, kā arī nodrošināt labu akveduktu darbību.

Kāpēc vēsturē Nerons iegājis kā bezsirdis un slikts valdnieks? Tāpēc, ka viss, ko mēs zinām par Neronu, nāk no diviem avotiem: Romas senatoriem un kristiešiem. Abiem Nerons bija ienaidnieks.

Lai nu kā, cīnoties ar abiem šiem ienaidniekiem, Nerons laika gaitā kļuva visai nelīdzsvarots. Pēc Lielā Romas ugunsgrēka viņš piedzīvoja vairākus atentātus, tāpēc kļuva paranoisks. Tomēr par bezsirdi vai sliktu valdnieku viņu saukt, visticamāk, nevarēja.