VARAM atzīst, ka Latvijā vēl arvien esot daudz jādara, lai ūdeņu kvalitāti uzlabotu, taču esot vērojama pakāpeniska situācijas uzlabošanās.
Viens no EK prasītajiem uzlabojumiem ir pārskatīt nitrātjutīgās zonas saskaņā ar Nitrātu direktīvu, lai risinātu virszemes ūdeņu eitrofikācijas problēmu, kur lauksaimniecība rada lielu slodzi.
Pēc sarunas ar Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertiem šī gada jūlijā zināms, ka ZM plānojusi pasūtīt izvērtējumu īpaši jutīgās teritorijas pārskatīšanai.
Tāpat VARAM sabiedriskajai apspriešanai bija nodevusi projektu grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas paredz noteikt nekultivētas joslas gar virszemes ūdensobjektiem, kā arī meliorācijas grāvjiem, kurās būtu aizliegta gan augsnes apstrāde, gan audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.
Kā liecina monitoringa dati un pētījumi, Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi, tajā skaitā aizliegums 10 metrus platā joslā lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, nav pietiekami, lai uzlabotu virszemes ūdeņu stāvokli un samazinātu piesārņojuma noplūdi.
Pie tam, mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegums ir grūti kontrolējama norma. Pētījumi un ārvalstu pieredze pierāda, ka izkliedēto piesārņojumu no lauksaimniecības zemēm efektīvi samazina tā sauktās "zaļās buferjoslas" gar ūdenstecēm, ūdenstilpēm un meliorācijas grāvjiem, kurās tiek ierobežota mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek veikta augsnes apstrāde, saglabājot dabīgo veģetāciju.
VARAM arī norāda, ka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" 2020. - 2021.gadā īstenoja Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu, kura mērķis bija izveidot Latvijas upju sarakstu, kurā upes ierindotas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā.