/nginx/o/2021/10/23/14161786t1h4d87.jpg)
Ja Latvijā steigšus būtu jāapziņo visi iedzīvotāji, tas prasītu gandrīz divas dienas – tas ir viens no secinājumiem pēc Aizsardzības ministrijas mācību ietvarā veiktā apziņošanas mēģinājuma. Viens no ātrākajiem un precīzākajiem veidiem apziņošanai krīzes situācijās ir tā sauktā šūnu apraide, izmantojot mobilo sakaru operatorus. Tomēr Latvija jau astoņu gadu garumā nav tikusi tālāk par dažādiem pētījumiem un ziņojumiem šīs sistēmas ieviešanai, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.
Salīdzinājumam - Lietuvā, izmantojot Eiropas fondu līdzfinansējumu, šūnu apraides sistēma tika ieviesta 2011.-12. gadā, un nākamajos divos gados tā vēl tika pilnveidota. Un šie četri gadi ir mazāk nekā Latvijai prasīja tikai informatīvā ziņojuma sagatavošana (un apstiprināšana) par dažādiem apziņošanas veidiem un to izmaksām – tie bija pieci gadi.
Plūdi, ugunsgrēki, ķīmisku vielu noplūde, katastrofas, karš. Kā pēc iespējas ātrāk sasniegt cilvēkus, kurus jābrīdina par briesmām? “Mums ir iespējams noteikt, kur iedzīvotāji atrodas un apziņot tikai tos, kas atrodas tuvumā nenovēršamām briesmām. Mums tam ir tehnoloģijas, mums ir zināšanās – kā to izdarīt, bet diemžēl tas visās dalībvalstīs netiek īstenots,” tā 2017.gada oktobrī, pieminot terorakta upurus, teica Eiropas Ārkārtas apziņošanas asociācijas prezidents Dēmetri Pirross.
Pirms trim gadiem spēkā stājusies Eiropas Savienības direktīva visām dalībvalstīm lika līdz šīs vasaras sākumam ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas ļauj apziņot iedzīvotājus, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumu.
Pamatideja saistīta ar tā saukto šūnu apraides sistēmu. Tajā ziņojumu iespējams nosūtīt uz visiem mobilajiem telefoniem, kas atrodas noteiktā teritorijā, turklāt ļoti īsā laikā. Piemēram, Japānā tā iedzīvotājus par zemestrīci spēj brīdināt nieka četru sekunžu laikā.
“Šo informāciju pēc būtības saņemsiet, ja jūs jau atradīsieties bīstamajā zonā. Kas ir svarīgi - šo bīstamo zonu var iezīmēt, pieņemsim, ka viņa ir ilglaicīgi aktīva, tas nozīmē, jūs neesat apdraudētā teritorijā, bet pēc 15 minūtēm pēkšņi nokļūstat šajā teritorijā, jo jūs jau nezināt, ka tā ir bīstama. Tad, ienākot šajā teritorijā, saņemat savā mobilajā tālrunī šo apziņošanas informāciju, kas ir noticis un kā rīkoties,” raidījumam stāsta VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts.
Formāli direktīva skaitās ievērota arī tad, ja iedzīvotājus var apziņot ar īsziņu palīdzību, kā tas notiek Latvijā. Tas gan prasa daudz vairāk laika, turklāt ziņas jāsūta pilnīgi visiem adresātiem. “Šo informāciju nevar aizsūtīt tīri ģeogrāfiski, tas nozīmē, ja mēs atrodamies konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā, piemēram, Rīgā, bet notikums ir kādā konkrētā rajonā Pārdaugavā,” saka Nakurts.
Pirms diviem gadiem īsziņas visiem izsūtīja, lai paziņotu par kovida pandēmijas sākumu. Bet aizvadītajā nedēļā šis apziņošanas veids tika pārbaudīts Aizsardzības ministrijas rīkoto mācību “AMEX 2022” ietvaros.
Iedzīvotājiem īsziņā nosūtīja paziņojumu ar aicinājumu iepazīties ar rīcību krīzes gadījumā, apmeklējot vietni sargs.lv. Tomēr, lai izsūtītu šo ziņu visiem Latvijā reģistrēto mobilo tālruņu numuriem, bija vajadzīgas divas dienas.
“Jebkurš pirmais mēģinājums, vismaz manā pieredzē, nav bijis gluds. Trakākais, kas var notikt, ir uztaisīt tādu Potjomkina sādžu, kur, protams, var skaisti noziņot, ka viss ir labi. Bet patiesībā mācības ir domātas tieši tādēļ, lai konstatētu šīs problēmas. Jo tas automātiski iesēžas atmiņā, ka tāda problēma ir bijusi, un tu atceries, ka šim ir jāpievērš uzmanība,” norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Īsziņā nosūtītajai saitei pirmajā apziņošanas dienā bijuši ap 150 tūkstošiem skatījumu, otrajā – ap piecdesmit tūkstošiem. Līdz ar to tiek pieļauts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ziņu saņēmuši pirmās dienas laikā, bet arī tas ir ļoti ilgi.
“Šajā procesā tas viens no secinājumiem bija, ka tās iespējas ir dažādas arī katram no operatoriem, un tas, cik ātrā laikā tas [SMS izsūtīšana] ir iespējams, faktiski ir dažādi – gan tā tehnoloģiskā puse, gan sagatavošanās darbi, adresātu atlasīšana, stāsta LMT privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte.
Apziņošana, izmantojot šūnu apraidi, jau pirms desmit gadiem ieviesta Lietuvā, un tāda darbojas arī vairākās citās Eiropas valstīs. Latvijā glābšanas dienests pirmoreiz ar šādu iniciatīvu nāca klajā 2014. gadā, pēc traģēdijas Zolitūdē, sagrūstot lielveikalam Maksima. Taču toreiz tā nesaņēma pietiekamu atbalstu un finansējumu. Divus gadus vēlāk – 2016. gadā valdība uzdeva sagatavot informatīvo ziņojumu ar analīzi par šūnu apraides un citām apziņošanas sistēmām, un to izmaksām. Ziņojumam bija jābūt gatavam 2018.gada martā (Kučinska valdība). Tomēr galu galā ziņojums valdības dienaskārtībā nonāca vien pēc pieciem gadiem - 2021. gadā.
Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV), kurš bija iekšlietu ministrs no 2011. gada oktobra līdz 2019. gada janvārim, jautāts, vai viņa laikā bija politiskā griba izdarīt šo darbu un cik augstu starp prioritātēm šis jautājums bija, atbild: “Es negribētu teikt, ka tā bija otrās šķiras [prioritāte], kam nebija vispār atbalsta jebkāda. Šodien man ir ļoti grūti pateikt tiešām, vai tas bija jautājums tieši finansējumā, kurš bija pieprasīts un netika piešķirts, vai tas tomēr bija arī zināmā mērā tehniskas dabas jautājumi, kas bija jārisina.”
Pērn, gada sākumā beidzot izlēma, ka patiešām visefektīvāk būtu apziņot cilvēkus, izmantojot šūnu apraidi, un deva zaļo gaismu, lai sāktu gatavoties tās ieviešanai. Bet tik un tā konkrētu finansējumu vēl nepiešķīra, tikai iezīmēja, ka tā meklējama Eiropas fondos.
“Viens no iemesliem ir, ka, kaut gan darbs pie tehnoloģisko risinājumu meklēšanas notika, vēl nebija izveidots tehnoloģiskais risinājums. Un otrs iemesls ir tas, ka vienmēr mēs iekļaujam pie prioritātēm daudz vairāk, nekā reāli valsts budžetā mēs varam dabūt. Un šajā gadījumā, ņemot vērā, ka budžets tika pieņemts stipri pirms kara, tas nenokļuva starp augstākajām prioritātēm,” saka Saeimas deputāte, bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P!), kura vadīja ministriju laikā, kad tika sagatavots šā gada budžets.
Gan esošo, gan vēl tikai plānotās apziņošanas sistēmas atrodas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā. Centra priekšnieka vietnieks Intars Ločmelis raidījumam norāda, ka faktiski šūnas apraides sistēmai finansējums ir ieskicēts ERAF nākamajā plānošanas periodā (2022. – 2027). “Tas vēl nav simtprocentīgi pielemts, bet šobrīd mēs ejam uz šādu realizācijas veidu,” saka Ločmelis.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā gatavo dokumentus, lai oktobrī beidzot izsludinātu iepirkumu, cerot, ka līdz nākamā gada beigām varētu arī tikt pie šūnu apraidē balstītās brīdinājuma sistēmas. Iepirkumu rīkošot, pat, ja skaidrības par naudas pieejamību vēl nebūs.
“Mēs savas darbības mēģinām paralelizēt kaut kādā mērā. Jā, jums ir pilnīga taisnība, simtprocentīgi akcepts šim finansējumam mums uz doto brīdi nav. Bet, lai riskus minimizētu, plānojam nosacījumus iepirkumā, proti, mēs organizēsim iepirkuma procedūru, kuras rezultātā noslēgsim, tā teikt, jumta līgumu, kas mums neuzliek par pienākumu realizēt vienu vai otru, iegādāties vienu vai otru risinājumu, bet ka šādas iespējas pastāv,” skaidro Ločmelis.
Aprēķināts, ka jaunā apziņošanas veida ieviešana izmaksās virs četriem miljoniem eiro, plus vēlāk budžetā būs nepieciešamas uzturēšanas izmaksas ap pusmiljonu gadā.
Šobrīd ātrākais veids, kā apziņot cilvēkus par briesmām, ir trauksmes sirēnu iedarbināšana. Tomēr arī tās aptver tikai daļu no apdzīvotām vietām. Turklāt jau gandrīz pirms divdesmit gadiem uzliktās sistēmas arī jāatjaunina, kam naudas nav atradies. Tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piešķīra nepilnu miljonu eiro, lai modernizētu vissliktākajā stāvoklī esošās.