“Ir interesanti vērot šo stratēģisko spēli, kur var redzēt, cik auglīgā augsnē krituši tādi politiķu apgalvojumi kā tas, ka mediji, iespējams, ir vainojami problēmās un to nerisināšanā,” tā Rožukalne. Vaicāta, kā vērtēt atsevišķu politiķu neatsaukšanos uz sabiedrisko mediju aicinājumiem piedalīties diskusijās, eksperte pauž, ka saredz mediju un politiskās loģikas cīņu. “Sociālo tīklu iespaidā politika kļuvusi ļoti individualizēta. Izvairīšanās no sarunas var būt mēģinājums saglabāt kontroli un iegūto tēlu,” skaidro eksperte, piemetinot, ka premjeru amata kandidātiem būtu jāpiedalās sabiedrisko mediju rīkotajās diskusijās, jo tā ir atbildība pret sabiedrību un vēlētāju.
Lūgta atbildēt, vai priekšvēlēšanu debašu var būt par daudz un kāds būtu ideālais līdzsvars, Rožukalne pauž, ka ideālā līdzsvara nav. Viņa arī piemetina, ka medijiem katrās vēlēšanās nākas sastapties ar vienu un to pašu izaicinājumu, proti, debašu formātu, kas piesaistītu skatītāja jau tā pārsātināto uzmanību, bet būtu arī saturīgs un informatīvs. “Priekšvēlēšanu komunikācija aizvien vairāk pārvirzās vēlētāja pusē,” secina eksperte
Runājot par sabiedrisko mediju attīstību un šajā nozarē paveicamajiem darbiem, Rožukalne pauž, ka ir izveidota sabiedrisko mediju attīstības koncepcija, kuras izpildīšana gulstas uz nākamā parlamenta un valdības pleciem. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem nešaubīgi ir finansējuma aspekts, kā arī ir jāstiprina uzticēšanās un attiecības starp sabiedrību un medijiem. “Šie ir sarežģīti mērķi, un politiķiem būs jāpieņem lēmumi, parādot savu attieksmi pret sagatavotajiem dokumentiem un demonstrējot, vai aizvien politiķu vidū būs vēlēšanās tiešā vai netiešā veidā kontrolēt sabiedriskos medijus, vai arī politiskā kultūra būs izaugusi.”