"Nedēļas fokusā" sabiedrisko mediju ombuds Rožukalne ⟩ Politiķu "tracināšana" medijos mazina vēlētāju uzticību (1)

“Ir interesanti vērot šo stratēģisko spēli, kur var redzēt, cik auglīgā augsnē krituši tādi politiķu apgalvojumi kā tas, ka mediji, iespējams, ir vainojami problēmās un to nerisināšanā,” tā Rožukalne. Vaicāta, kā vērtēt atsevišķu politiķu neatsaukšanos uz sabiedrisko mediju aicinājumiem piedalīties diskusijās, eksperte pauž, ka saredz mediju un politiskās loģikas cīņu. “Sociālo tīklu iespaidā politika kļuvusi ļoti individualizēta. Izvairīšanās no sarunas var būt mēģinājums saglabāt kontroli un iegūto tēlu,” skaidro eksperte, piemetinot, ka premjeru amata kandidātiem būtu jāpiedalās sabiedrisko mediju rīkotajās diskusijās, jo tā ir atbildība pret sabiedrību un vēlētāju.

Lūgta atbildēt, vai priekšvēlēšanu debašu var būt par daudz un kāds būtu ideālais līdzsvars, Rožukalne pauž, ka ideālā līdzsvara nav. Viņa arī piemetina, ka medijiem katrās vēlēšanās nākas sastapties ar vienu un to pašu izaicinājumu, proti, debašu formātu, kas piesaistītu skatītāja jau tā pārsātināto uzmanību, bet būtu arī saturīgs un informatīvs. “Priekšvēlēšanu komunikācija aizvien vairāk pārvirzās vēlētāja pusē,” secina eksperte

Runājot par sabiedrisko mediju attīstību un šajā nozarē paveicamajiem darbiem, Rožukalne pauž, ka ir izveidota sabiedrisko mediju attīstības koncepcija, kuras izpildīšana gulstas uz nākamā parlamenta un valdības pleciem. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem nešaubīgi ir finansējuma aspekts, kā arī ir jāstiprina uzticēšanās un attiecības starp sabiedrību un medijiem. “Šie ir sarežģīti mērķi, un politiķiem būs jāpieņem lēmumi, parādot savu attieksmi pret sagatavotajiem dokumentiem un demonstrējot, vai aizvien politiķu vidū būs vēlēšanās tiešā vai netiešā veidā kontrolēt sabiedriskos medijus, vai arī politiskā kultūra būs izaugusi.”

Sabiedrības uzticība medijiem kopumā ir stabila, un to ietekmē aktuālie notikumi, skaidro Rožukalne. “Piemēram, pandēmijas laikā bija amerikāņu kalniņi. Uzticība ir stabila, bet es šo stabilitāti raksturotu kā trauslu. Agrāk iegūtā uzticība tiek iedragāta gan pašu mediju, gan politiskās komunikācijas efektu dēļ,” norāda eksperte. “Interesanti, ka arī vēlēšanu formāti un atspoguļojums ietekmē sabiedrības uzticēšanos gan medijiem, gan politiķiem, tāpēc būtu ieteicams piedāvāt dažādus formātus, ne tikai šīs konkurējošās, asās diskusijas. Ir novērojams, ka komercmediji diskusijās mēdz “tracināt” politiķus, bet ilgtermiņā no tā zaudētāji ir visi, un veidojas ciniska attieksme pret politiku un politiķiem - kā profesiju, veicinot cilvēku nevēlēšanos iesaistīties politikā.”

Sarunas noslēgumā Rožukalne pauž, ka šobrīd sabiedrisko mediju ombuds padziļināti strādā ar situācijām, kurās politiski ietekmīgi spēlētāji sāk uzskatīt medijus par politiskajiem konkurentiem, vēršoties pret medijiem tiesājoties vai sūdzoties ombudam. “Tāpat ir lielie jautājumi par dažādu grupu diskrimināciju - tas pat savā ziņā ir pozitīvi, jo redzam, ka sabiedrība attīstās. Tāpat interesants jautājums ir par vēlēšanu reitingu izmantošanu,” rezumē eksperte.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.