Dzimumu līdztiesības pētniece: reālajā dzīvē vīriešu un sieviešu tiesības joprojām nav vienlīdzīgas (1)

Neskatoties uz vēlmi dzīvot līdztiesīgos apstākļos, aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju atzīst, ka reālajā dzīvē vīriešu un sieviešu tiesības joprojām nav vienlīdzīgas. Pētījums liecina, ka Latvijā stereotipiski uzskati par dzimumu atšķirībām ir izteikti spēcīgāki nekā Lietuvā un Igaunijā.

Latvija dzimumu vienlīdzības rādītājos nav starptautiska līdere

Pasaules Banka savā 2022. gada ziņojumā norāda, ka Latvija līdztekus Dānijai, Zviedrijai un 9 citām valstīm piedāvā pilnībā vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem likuma izpratnē. “Eurostat” dati 2021. gadā liecina, ka Latvija ir valsts ar vislielāko sieviešu skaitu menedžmenta līmenī. Arī Latvijas sniegtie dati NATO 2019. gadā liecina, ka Latvijas armijā ir viens no augstākajiem sieviešu īpatsvariem visā aliansē.

Vienlaikus Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības institūta ikgadējais dzimumu vienlīdzības indekss Latviju novieto zem ES vidējā līmeņa, nebūt ne līderpozīcijā. Par iemeslu šādam novērtējumam var nosaukt, piemēram, atšķirības sieviešu un vīriešu atalgojumā – “Eurostat" vēstī, ka 2021. gadā Latvijā tas bija 21,2%, otrais lielākais rādītājs visā ES. Latvija ir līdere arī citā rādītājā. “Eurobarometer” 2016. gada dati norāda, ka Latvijā katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka vardarbība ģimenē, no kuras visbiežāk cieš tieši sievietes, ir “privāta lieta”, norādot uz augstu toleranci pret vardarbību Latvijā kopumā.

Šie pretrunīgie dati norāda, ka lielos vilcienos dzimumu līdztiesības trūkumus patiesi esam novērsuši, taču ceļā situācijas tālākai uzlabošanai joprojām stāv novecojuši uzskati. Pat situācijā, kad valstī tiek nodrošināta pilnīga likumiska vienlīdzība, dzimumu nevienlīdzība joprojām pastāv, turklāt tā izpaužas pavisam praktiskos veidos.

Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka sieviešu un vīriešu tiesībām jābūt vienlīdzīgām

Stāstot par pētījumu, Ezera informē, ka visā Baltijā 93% aptaujāto uzskata, ka dzimumu vienlīdzībai Latvijā ir jāpastāv. Tomēr pētījumā iezīmējas nozīmīga nianse.

Stereotipiski uzskati par dzimumu atšķirībām vairāk izteikti vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kamēr jaunākā paaudze ir dzimumneitrālāka.

Tāpēc šim apgalvojumam piekrīt jaunākas sievietes vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Kritiskāki attiecībā uz šo jautājumu bija vīrieši vecumā pēc 50 gadiem.

Vienlaikus Ezera skaidro, ka ticība dzimumu līdztiesības iespējamībai ir krietni zemāka.

“Tikai 65% no Baltijas valstu iedzīvotājiem uzskata, ka ir iespējama pilnīga dzimumu vienlīdzība. Zemāka ticība tai ir sieviešu vidū, vecuma grupā no 30-49 gadiem. Šī vecuma grupa, kas visaktīvāk piedalās darba tirgū, biežāk izjūt nevienlīdzības izpausmes – meklējot darbu un saņemot atalgojumu, kā arī veicot aprūpes pienākumus.”

Skeptiskākie par vienlīdzīgām iespējām savā valstī ir Lietuvas iedzīvotāji, optimistiskākie - Igaunijas. Ezera skaidro, ka Lietuvā ir spēcīgāks ģimenes kults, tradicionālās vērtības. Tāpēc sievietes loma sabiedrībā joprojām tiek ciešāk saistīta ar bērnu audzināšanu, tādējādi samazinot ticību pilnīgai dzimumu vienlīdzībai.

Arī tie aptaujātie, kas vairāk tic dzimumu lomu stereotipiem, mazāk tic, ka ir iespējama pilnīga dzimumu vienlīdzība.

Aptaujātie vecuma grupā virs 50 gadiem daudz biežāk norādījuši, ka sievietes ir emocionālākas nekā vīrieši, sievietes galvenā loma ir rūpēties par māju un ģimeni, vīrietim ir jāpelna vairāk nekā sievietei, vīrieši ir ambiciozāki nekā sievietes u.tml. Ezera norāda:

“Baltijas valstu iedzīvotāju vidū joprojām vīriešiem ir jāpelna vairāk, bet sievietēm – jārūpējas par māju. Tomēr tieši sievietes grib vairāk pašattīstīties ārpus mājas, bet vīrieši, ja viņiem būtu vairāk iespēju, labprāt vairāk rūpētos par māju un ģimeni. Līdz ar to abi ir nelaimīgi.”

Dzimumu stereotipi pavisam reāli ietekmē sieviešu un vīriešu piedzīvoto realitāti

Latvijā aptuveni trešdaļa (37%), bet Lietuvā un Igaunijā gandrīz puse iedzīvotāju (attiecīgi 48% un 46%) atzīst, ka ir saskārušies ar dzimumu diskrimināciju, galvenokārt saņemot zemāku atalgojumu vai meklējot darbu. Daudz spēcīgāk šo problēmu izjūt sievietes.

Pētījums liecina, ka ar diskrimināciju iedzīvotāji, jo īpaši sievietes, sastopas, arī veicot savus darba pienākumus. Aptaujātie ir izjutuši nevienlīdzīgu attieksmi no vadības, sadarbības partneru, klientu un kolēģu puses. Retāk nevienlīdzīga attieksme sastopama izglītības iestādēs, valsts un pašvaldības institūcijās, medicīnas iestādēs, kā arī bankās un finanšu institūcijās.

“Uzdodam arī jautājumu par tāda darba, kur jāpieņem lēmumi, piemērotību sievietēm un vīriešiem. 21% no Baltijas valstu iedzīvotājiem uzskata, ka šāds darbs ir vairāk piemērots vīriešiem. Varbūt sākotnēji tas neliekas daudz, taču tā domā katrs piektais Baltijas iedzīvotājs!”

Notiks konference “Novatore Impact Summit” sieviešu ekonomiskajai spēcināšanai

“Novatore Impact Summit” ir starptautiska konference sieviešu ekonomiskai spēcināšanai, kas 22. un 23. septembrī notiks Rīgā. Tās mērķis - veicināt sieviešu ekonomisko aktivitāti un sekmēt dzimumu dažādību augstākajās biznesa līderpozīcijās.

Divu dienu konferencē pulcēsies 50 runātāji/-as no 18 valstīm - ietekmīgi vadītāji/-as, uzņēmēji/-as, politisko organizāciju līderi/-es, pētnieki/-ces no visas pasaules, lai izglītotu un iedvesmotu sievietes īstenot savas karjeras ambīcijas un gūt lielāku ietekmi ekonomikā. Otrajā dienā notiks meistarklases, kurās apgūt praktiskas zināšanas, kā kļūt spēcīgākām līderēm.

Biļetes var iegādāties oficiālajā mājaslapā.

*Pētījumu š.g. augustā sadarbībā ar uzņēmumu "Novatore" veica pētījumu aģentūra “Forta Research” un tirgus izpētes datu vācējs “Norstat”, Baltijas valstīs aptaujājot 3352 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Raksts tapis sadarbībā ar "Novatore".