Daudzi, sākot no ekspertiem un beidzot ar malā stāvētājiem, mēģināja uzminēt, kā Maskava reaģēs uz Ukrainas karaspēka veiksmīgo pretuzbrukumu. Dzirdot arvien skaļākas baumas, ka “balsojums” par okupēto reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā kārtējo reizi atlikts uz vēlāku datumu, vienu brīdī jau šķita, ka nekādas atbildes nebūs. Tomēr tas, kas notika pēdējās divās dienās, ievērojami paceļ likmes. Protams, runa ir par Vladimira Putina izsludināto daļēju mobilizāciju, draudiem izmantot kodolieročus un atbalstu iecerei rīkot “referendumus” okupētajās teritorijās.  TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK mēģina noskaidrot, kas tieši ir noticis un kāpēc, kā arī mēģina atbildēt uz jautājumu, ko tas nozīmē un pie kā var novest.

Lai atbildētu uz iepriekš minētajiem jautājumiem, ir vērts aprakstīt kontekstu, kurā Kremlis pieņēma lēmumus.

Tātad - šī gada septembra sākumā Ukrainas karaspēks sāka veiksmīgu pretuzbrukumu valsts austrumos. Gandrīz nesastopoties ar pretestību, viņiem izdevās atbrīvot vairākus tūkstošus kvadrātkilometru no okupantiem, nostiprināt savas pozīcijas, iegūt savā rīcībā pamesto bruņojumu un manāmi atgrūst frontes līniju. Savukārt Krievija zaudēja iekarotās zemes, kuras, iztērējot milzīgus resursus, tikai nesen iekaroja.

Komentāri (20)
CopyLinkedIn Draugiem X