Nāve "tikumības policijas" rokās: Irānā notiek plaši protesti (3)

Kas ir morāles policija?

Par "morāles policiju" Irānā sauc īpašas policijas vienības, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrībā tiktu ievērotas islāma morālās normas (Irāna ir teokrātiska valsts, kas pieturas pie stingras islāma interpretācijas un kur reliģijai ir milzīga ietekme uz politiku). Visbiežāk tas izpaužas kā "nepiedienīgi" ģērbtu sieviešu aizturēšana.

Kopš 1979.gada Islāma revolūcijas Irānā sievietēm noteiktas stingras apģērba etiķetes prasības.

Irānas likumi paredz, ka sievietēm obligāti jāvalkā galvassega un garas brīva piegriezuma drēbes, kas neizceļ valkātājas figūru.

13.septembrī morāles policija Teherānā "neislāmiska" apģērba dēļ arestēja 22 gadus veco Mahsu Amini. Raidorganizācija BBC raksta, ka galvassega esot atsegusi viņas matus. 

Policijas iecirknī Amini zaudēja samaņu. Viņa nomira slimnīcā pēc trim komā aizvadītām dienām. 

Policija noliedz apsūdzības, ka policisti situši jaunajai sievietei pa galvu ar nūju un triekuši viņas galvu pret automašīnu. Irānas amatpersonas apgalvo, ka Amini esot mirusi no sirdslēkmes, taču viņas tēvs Amdžads Amini, kuram netika dota iespēja apskatīt meitu pēc viņas nāves, norāda, ka jaunietei neesot bijis nekādu problēmu ar sirdi.

"Viņi melo. Viņi melo. Viss ir meli... Lai kā es lūgtos, viņi neļāva man redzēt meitu," tēvs trešdien sacīja BBC ziņu dienestam persiešu valodā.

Meitas mirstīgās atliekas viņš ieraudzīja tikai neilgi pirms bērēm. Viņas augums bija gandrīz pilnībā aizklāts, izņemot seju un pēdas. Tēvs esot redzējis zilumus uz viņas pēdām.

Kāds bijušais morālās policijas darbinieks raidorganizācijai BBC pastāstījis, ka priekšniecība policistus sūta uz vietām, kur apgrozās daudz cilvēku. "It kā mēs ietu medībās," viņš sacīja. Policisti saņem rājienus, ja neatrod gana daudz pārkāpēju. Ja pārkāpējas pretojas arestam, viņas jāaiztur ar spēku.

Vērienīgākie protesti vairāku gadu desmitu laikā

Pēc Amini nāves vairākās Irānas pilsētās un ciemos izcēlās protesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Policisti lieto asaru gāzi; sociālajos tīklos publicēti video, kuros policisti sit protestētājus ar nūjām un raida šāvienus. Ceturtdien tiek ziņots par vismaz 11 mirušajiem - septiņiem protestētājiem un četriem policistiem. Patiesais nogalināti skaits varētu būt lielāks.

Protestējošās sievietes dedzina galvassegas un publiski nogriež matus. Protesti pārauguši plašākā neapmierinātībā par brīvības ierobežošanu un pret Irānu vērsto sankciju ekonomiskajām sekām.

Trešdien Irānā tika bloķētas lietotnes "Instagram" un "WhatsApp", bet vēlāk vakarā irāņiem pieejams bija tikai tā dēvētais nacionālais internets, proti, piekļūt varēja tikai tām mājaslapām, kuru serveri atrodas Irānā. Tas ne vien ierobežo komunikācijas iespējas (īpaši ar ārvalstīs esošajiem ģimenes locekļiem), bet arī neļauj populārākajās sociālo tīklu platformās publiskot attēlus un video no protestiem. 

CNN norāda, ka iepriekšējo reizi tik stingra interneta kontrole Irānā tika piemērota 2019.gada protestu laikā. Toreiz protestos pret dzīves dārdzību tika nogalināts 321 cilvēks, liecina "Amnesty International" dati.