Pavaicā TVNET žurnālistam ⟩ Vai Latvijā ir aizliegta kūdras kā kurināmā izmantošana?

Ģeopolitisku apstākļu rezultātā enerģijas un to avotu, jo īpaši dabasgāzes, cenas strauji pieaugušas, līdz ar to kūdra ir Latvijas iekšzemes resurss, kuru teorētiski var izmantot siltumapgādē, lai mazinātu atkarību no importētiem energoresursiem. Šobrīd nav šķēršļu kūdras izmantošanai siltumapgādē, tā, visticamāk, būtu izmantojama kopā ar šķeldu. Tāpat katram siltumenerģijas ražotājam jāvērtē kūdras pieejamība un efektivitāte. Kūdras potenciāls un plašākas izmantošanas iespējas tiek vērtētas arī ES līmenī, norāda EM.

“Ņemot vērā izveidojušos situāciju, šobrīd ir izvērtējama visu resursu, t.sk. kūdras, plašāka izmantošana siltumenerģijas ražošanā, īpaši mazās siltumenerģijas ražošanas stacijās,” atzīmē EM.

Jāpiemin, ka kūdra nav atjaunojamais energoresurss; tā tiek definēta kā fosils energoresurss, līdz ar to būs veicams papildu maksājums, tāpat katram siltumenerģijas ražotājam jāvērtē kūdras pieejamība un efektivitāte. EM skaidro, ka kūdras izmantošanas laikā radītās ogļskābās gāzes emisijas ir jāsedz ar proporcionāli iepirktajām emisiju kvotām, ja tā tiek izmantota Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautajā iekārtā, kas radītu papildu izmaksas attiecīgā energonesēja izmantotājiem.

Vienlaikus kūdras izmantošana gadījumos, uz kuriem, piemēram, attiecīgās ražošanas iekārtas uzstādītās jaudas skaitliskas vērtības dēļ (sadedzināšanas iekārtām ar jaudu mazāku nekā 20 MW), nav attiecināms emisiju tirdzniecības sistēmas regulējums, radītu salīdzinoši mazākas siltumenerģijas ražošanas papildu izmaksas, līdz ar ko attiecīgie risinājumi varētu būt apsverami.

Šobrīd Latvijā ir ievērojams katlumāju un koģenerācijas iekārtu ar kopējo uzstādīto jaudu mazāku nekā 20 MW skaits, aptuveni 50% no kura enerģijas ražošanai jau šobrīd tiek izmantota biomasa (tai skaitā kombinācijā ar citiem atjaunojamiem vai fosiliem energoresursiem), līdz ar ko kūdras izmantošanai tajā nebūtu jāveic būtiskas tehnoloģiskas izmaiņas.

Tikmēr Blumberga norāda uz kūdras trūkumu: tās sastāvā ir sērs, kas degot veido sēra oksīdus, un tie nonāk atpakaļ uz zemes kā skābais lietus. Ja cilvēki dzīvo tuvumā, tad viņiem var nākties šo sēra oksīdu elpot. “Sēra oksīds ir kaitīgs cilvēka veselībai daudz vairāk nekā slāpekļa oksīds,” viņa uzsver. Taču, ja kūdru dedzina lielā katlumājā un skurstenis ir augstu, tad šie oksīdi kliedējas atmosfēras augšējos slāņos.

Kūdru dedzināt nav tik vienkārši. Kurtuves konstrukcija ir paredzēta konkrētam kurināmajam. Tāpēc sliktā ziņa ir tā, ka nevar piemērot esošās kurtuves kūdras dedzināšanai. “Tādā gadījumā jāmaina kurtuvju konstrukcija.”

Eksperte arīdzan stāsta, ka, kūdru dedzinot, veidojas ogļskābā gāze (CO2), kas izraisa klimata pārmaiņas. Tāpat kūdru izmantot kā kurināmo nav ekonomiski izdevīgi, jo kūdras cenai ir jāpieskaita arī investīcijas jauna katla iegādei, mainot kurināmo. Tas ir iemesls, kādēļ kūdra nav ilgtspējīgs kurināmais.

“Katra tonna CO2, kas tiek izmesta atmosfērā, emisiju tirdzniecībā šobrīd maksā no 50 līdz 100 eiro. Varbūt sakarā ar enerģētisko krīzi pasaulē tā problēma ar CO2 nedaudz samazināsies un CO2 izmaksas varētu nokristies, bet tas nav uz ilgu laiku. Mēs atgriezīsimies pie tā paša, par ko runājām – CO2 ietekmes uz klimata pārmaiņām,” teic Blumberga, piebilstot, ka nevēlas apgalvot, ka valdībai būtu jāaizliedz izmantot kūdru kā kurināmo. Taču eksperte pieļauj, ka kūdras izmantošana enerģētikā, iespējams, būs jāaizliedz nākotnē.

Viņa iesaka katram iedzīvotājam izrēķināt, cik izmaksātu kūdras kā kurināmā izmantošana, jo tas nav izdevīgi: CO2 nodoklis ik pa laikam tiek paaugstināts. “Ja kāds neprātīgais speciāli uzbūvē kurtuvi, tad viņam ir jārēķinās, ka viņam pastāv iespēja bankrotēt. Tas ir biznesa jautājums.” Blumberga nākotnē kūdru redz kā resursu produkta ar augstu pievienoto vērtību ražošanā. Piemēram, kūdra ir labs resurss, kuru var izmantot dārzkopībā vai kā būvniecības materiālu.