/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Edvardu Lūkasu, britu publicistu un Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pētnieku, kurš iedziļinājies Austrumeiropas un Krievijas politikā jau kopš 1986. gada, aicināju uz interviju ar domu apspriest pakāpenisko opozīciju, kas briest Krievijas elitē un starptautisko sabiedroto vidū, referendumus okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī rietumvalstu atbalstu Ukrainai. Ceturtdien, kad intervija norisinājās, Putina iepriekšējā dienā izsludinātā daļējā mobilizācija un kodolieroču pieminēšana visus šos procesus jau bija paātrinājusi un veiksmīgi pacēlusi jautājumus jaunā gaismā.
Kopš aicināju jūs uz interviju, lai runātu par Putina režīma stāvokli, apstākļi ir būtiski mainījušies. Kādu nozīmi jūs piešķirtu daļējai mobilizācijai, kas tagad tikusi pasludināta Krievijā?
Es domāju, ka tā no Putina režīma puses ir izmisuma pazīme, jo visi pieņēmumi, kas viņiem bija par šo uzbrukumu Ukrainai, izrādījās pilnīgi ačgārni. Ukraiņi nepadevās, viņi cīnījās. Rietumi nepiekāpās, viņi piegādāja ieročus, naudu un sniedza cita veida atbalstu Ukrainai. Krievijas armija nav neuzvarama, patiesībā šobrīd ir nonākusi nopietnās grūtībās Ukrainas austrumos un, manuprāt, drīz vien arī dienvidos. Nedomāju, ka mobilizācija palīdzēs atrisināt militāro spēju vājumu. Tā nesniegs vairāk prasmju, tehniķu vai loģistikas speciālistu, nepiegādās modernus ieročus un neatrisinās piegādes ķēžu problēmas. Taču tā radīs Putinam citas nopietnas politiskas grūtības valsts iekšienē, jo [mobilizācija] pierāda, ka tā vairs nav nekāda īpašā militārā operācija ar nelielu nospiedumu. Tas ir īsts karš, turklāt smags.