Skraučs skaidro, ka atbilde uz jautājumu meklējama 72 stundu bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kura izstrādē iesaistījušies pieredzējuši Nacionālo bruņoto spēku un iekšlietu dienestu eksperti. Bukletā arīdzan norādīts rīcības plāns, kas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā kara gadījumā.
72 stundu princips tiek starptautiski izmantots, jo nav iespējams mugursomā salikt visu nepieciešamo pārtiku un ūdeni, piemēram, vienai nedēļai vai ilgākam laikam. AM pārstāvis uzsver, ka bukletā iekļautā informācija par rīcību militārā apdraudējuma gadījumā un priekšmetiem, kas palīdzētu cilvēkiem parūpēties par savu veselību un dzīvību, ir attiecināma arī uz ilgāku laika posmu.
Norādes, ko darīt jau iekaroto teritoriju iedzīvotājiem, ir atrodamas bukleta 15. lappusē. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālās drošības likumu,
katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram.
Tas var izpausties kā nepakļaušanās okupācijas spēku rīkojumiem, nedošanās uz to rīkotiem saietiem vai mītiņiem, kā arī fiziska pretošanās, traucējot to uzdevumu izpildi.
"Vislabākais veids, kā militāru draudu vai jau uzbrukuma gadījumā pretoties okupācijas spēkiem, ir stāties Nacionālo bruņoto spēku rindās," stāsta Skraučs. Patvaļīgi veidoti bruņoti pretošanās formējumi kaujas laukā visdrīzāk nezinātu ne pretinieku, ne arī Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto plānus. Tāpat šāda veida formējumi var tikt sajaukti ar pretinieku diversantiem jeb “zaļajiem cilvēciņiem”.