Vai Čārlzs III spēs iemantot tādu popularitāti kā viņa māte? (2)

Tomēr gadu gaitā Kamilla ir iemantojusi sabiedrības atzinību kā lojāla nākamā karaļa sieva, un šogad jūnijā Elizabete II izteica vēlmi, lai Kornvolas hercogienei Kamillai tiek piešķirts karalienes konsortes tituls pēc tam, kad princis Čārlzs kļūs par karali.

Čārlzs ir gatavots tronim visu savu dzīvi, un viņam ir skaidrs modelis, kam sekot. Viņš ir paudis gatavību iet mātes pēdās, bet šīs "pēdas" ir milzīgas.

Esot pie varas 70 gadus, daudziem britiem Elizabete II bijusi vienīgais monarhs, ko viņi pieredzējuši. Viņa kļuvusi par paraugu tam, kādam ir jābūt valdniekam. Naivi cerēt, ka Čārlzs spēs iemantot tādu popularitāti un bijību kā viņa māte, taču monarha lomā ir iespējama zināma elastība, un Čārlzs, visticamāk, vēlēsies to izmantot.

Vai Čārlzs III spēs palikt neitrāls?

Karaliene Elizabete II nekad nesūdzējās un neko nepaskaidroja. Viņa vienlaikus bija vispubliskākā un visprivātākā persona Lielbritānijā. "Neviens no mums nezināja, ko viņa patiesībā par kaut ko domā, izņemot to, ka viņai patīk suņi un zirgi.

Viņa nekad nav nevienu apvainojusi vai atsvešinājusi," norādījis bijušais laikraksta "The Daily Telegraph" redaktors Maks Hastings, uzsverot, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi. Monarham un monarha ģimenei nedrīkst būt politisku viedokļu, viņu uzdevums ir palikt neitrāliem, sniegt tautai atbalsta sajūtu un vienot to.

Ja monarhs privāti pauž savas bažas premjerministram, politiskās un konstitucionālās robežas netiek pārkāptas, bet, ja monarhs sāk publiski paust savu viedokli par pretrunīgiem politiskiem jautājumiem, kas var izraisīt grūtības valdībai, tas jau ir nepieņemami.

Mēs nekad neuzzināsim, ko Elizabete II apsprieda regulārajās audiencēs ar 15 premjerministriem, kas atradās pie varas viņas valdīšanas laikā, un vai viņas sacītais kaut kādā veidā ietekmēja politiķu darbību, bet publiski karalienei 70 gadus izdevās stāvēt pāri politikai.

Foto: Čārlzs sabiedrībā izbrauc ar auto, ko darbina siers un vīns

Čārlzs III ir runājis un rakstījis par klimata pārmaiņām, vides aizsardzību un zaļo enerģiju, kas viņam ir tuvas tēmas. Viņš pievērsās šiem jautājumiem, vēl pirms tie tika apspriesti mājsaimniecībās, un gadiem ilgi turpinājis tos aktualizēt. Viņš paudis savu viedokli arī par arhitektūru, alternatīvo medicīnu un citām lietām.

2015. gadā atklātībā nonāca vēstules, ko princis Čārlzs 2004. un 2005. gadā rakstīja valdības ministriem, tostarp toreizējam premjerministram Tonijam Blēram, paužot savu viedokli par virkni dažādu jautājumu, sākot no kara Irākā un beidzot ar alternatīvo medicīnu.

Šīs vēstules nebija paredzēts publiskot, bet, tam notiekot, princis izpelnījās pārmetumus par jaukšanos politikā.

Intervijā 2018.gadā Čārlzs sacīja, ka labi apzinās, ka, kļūstot par karali, viņš nevarēs publiski paust savu viedokli vai jaukties politikā, jo valdnieka loma atšķiras no Velsas prinča lomas. Jautājums ir par to, vai viņš turpinās lobēt privāti un vai premjerministri ņems vērā viņa viedokli. Jebkurā gadījumā viņam būs jābūt ļoti uzmanīgam.

Čārlza III kāpšana tronī var aktivizēt debates par monarhiju

Elizabetes II nāve un Čārlza III kāpšana tronī varētu aktivizēt debates par britu lielākoties ceremoniālās monarhijas lomu un nepieciešamību mūsdienu sabiedrībā, kur daudzi to uzskata par vienotības simbolu, bet citi tajā saredz feodālās vēstures paliekas un atgādinājumu par koloniālismu un paverdzināšanu.

Maz ticams, ka briti varētu izlemt atteikties no karaliskās ģimenes, taču Nāciju sadraudzības valstis ir cits jautājums.

Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs pēc Elizabetes II nāves paziņoja, ka aiz cieņas pret mirušo karalieni pagaidām neplāno rīkot referendumu par monarhijas atcelšanu valstī.

Taču iepriekš viņš vairakkārt norādījis, ka plāno padarīt Austrāliju par republiku. Arī Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna pavēstīja, ka pēc karalienes nāves Jaunzēlandes valdība necentīsies pārveidot valsti par republiku, bet piebilda, ka tas, visticamāk, notiks viņas dzīves laikā.

Kritika par Lielbritānijas monarhiju pēdējos gados pieaugusi arī Karību reģiona valstīs. Vairums Nācijas sadraudzības valstu Karību reģionā pēc neatkarības iegūšanas saglabāja formālās saites ar britu monarhiju, taču gan Trinidāda un Tobāgo, gan Gajāna un Barbadosa jau kļuvušas par republikām. Tagad karaļa valdījumā ir 15 Nāciju sadraudzības valstis.

Iemesls, kādēļ tik daudzas valstis palika Nāciju sadraudzībā, bija nevēlēšanās apvainot karalieni un lojalitāte pret viņu personīgi, izdevumam "Politico" skaidroja domnīcas "American Enterprise Institute" eksperte Elizabete Bro.

Runā 1953. gadā karaliene solīja atdot savu sirdi Nāciju sadraudzībai, un viņa to atbalstīja visa mūža garumā. "Nav iespējams pārspīlēt karalienes nozīmi Sadraudzībā, viņa ir padarījusi to par sava mūža darbu," norādīja Londonas Universitātes Sadraudzības studiju institūta direktore Sjū Onslova, nodēvējot karalieni par šīs organizācijas uzticīgu čempioni.

Cieņa pret Elizabeti II un britu sērām, visticamāk, Sadraudzības valstīs uz laiku apklusinās diskusijas par saišu saraušanu ar monarhiju, taču šīs idejas pavisam nepazudīs. Attiecības ar Sadraudzības valstīm ir joma, kurā Čārlzs III varētu ienest jaunas vēsmas.

Ko varam sagaidīt no Čārlza III?

Čārlzs III ir ilgi un labi sagatavots karaļa lomai, un nav pamata šaubīties, ka viņš godprātīgi centīsies pildīt savus pienākumus.

Čārlzs III iemieso britu monarhijas modernizēšanu. Viņš bija pirmais troņmantinieks, kas netika izglītots mājās, pirmais, kas ieguva universitātes grādu, un pirmais, kas uzauga nerimstošās mediju uzmanības centrā.

Viņš iepriekš izteicies, ka vēlas samazināt strādājošo karaļnama locekļu skaitu, samazināt karaļnama izmaksas un labāk pārstāvēt moderno Lielbritāniju.

Lielbritānijā pašlaik ir septiņi augsta ranga strādājoši karaliskās ģimenes locekļi, kas tiek finansēti no kroņa īpašuma peļņas un pārstāv karaļnamu dažādos pasākumos. 2021.gadā karaliskā ģimene britu nodokļu maksātājiem izmaksāja 83,6 miljonus sterliņu mārciņu, norādījis britu laikraksts "The Economist".

Mazāka karaliskā ģimene nozīmētu mazākas izmaksas un mazāku telpu skandāliem, un tiek uzskatīts, ka Čārlzs III varētu doties šajā virzienā.

Kļūdams par karali, Čārlzs III kļuvis arī par Anglikāņu baznīcas galvu un anglikāņu "ticības aizstāvi". Čārlzs iepriekš ar saviem izteikumiem licis saprast, ka vēlas aizstāvēt visas ticības un veidot iekļaujošāku sabiedrību.

Savā pirmajā runā karaļa godā Čārlzs III runāja par savu dziļi iesakņojušos kristīgo ticību, kliedējot bažas, ka viņš varētu pārāk tālu aizklīst no tradīcijas, bet arī atzina, ka 70 gadu laikā sabiedrība ir mainījusies un tagad ietver daudzas kultūras un ticības. Čārlzs III, visticamāk, nekļūs par pirmo oficiālo starpticību karali, bet turpinās paust atbalstu citām ticībām.

Garīgā līdera loma nav vienīgais jaunais pienākums, kas jāuzņemas Čārlzam. Viņš kļuvis arī par lielas ģimenes galvu, un viņa uzdevums ir saturēt ģimeni kopā. Taču lielās ģimenēs iespējama šķelšanās un domstarpības, kā arī skandāli, un karaliskā ģimene nav izņēmums.

Vēl pavisam nesen monarhijas cieņu iedragāja apsūdzības princim Endrū par nepilngadīgas meitenes seksuālu izmantošanu. Jaunus satricinājumus varētu nest prinča Harija topošā grāmata par viņa dzīvi, ko gatavojas laist klajā izdevniecība "Penguin Random House". Saskaņā ar izdevniecības pagājušā gada jūlijā publicēto preses relīzi, grāmatu plānots izdot šī gada nogalē, kas varētu sakrist ar Čārlza III kronēšanu.

Harijs pagājušajā gadā intervijā amerikāņu televīzijas zvaigznei Oprai Vinfrijai sacīja, ka viņa attiecības ar tēvu sarežģījušās pēc viņa un viņa sievas Meganas lēmuma pārtraukt pildīt karaliskās ģimenes pienākumus.

Harijs sacīja, ka tēvs vienā brīdī pārstājis atbildēt uz viņa zvaniem un viņš atstumts no karaliskās ģimenes. Harijs un Megana ir vairākkārt kritizējuši karalisko ģimeni par līdzcietības un atbalsta trūkumu un pat apsūdzējuši karaļnamu rasismā.

Čārlzs III, kļūstot par karali, varētu vēlēties uzlabot šīs attiecības. Par to liecina arī viņa pirmā runa karaļa godā, kurā viņš pieminēja savu "mīlestību pret Hariju un Meganu, kuri turpina veidot savu dzīvi ārzemēs".

Karaliskā ģimene ir ne reizi vien pārbaudījusi sabiedrības pacietību, bet Elizabetes II popularitāte ļāva karaļnamam pārvarēt skandālus un turēt pa gabalu šaubas par monarhijas lomu. Čārlzam III esot tronī, sabiedrība var būt mazāk piedodoša, kad izcelsies nākamais skandāls. Vai Čārlzs III spēs saturēt ģimeni kopā un saglabāt monarhijas cieņu? Iespējams, tie ir viņa galvenie uzdevumi.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes likumiem karalis nekad nemirst. Tiklīdz beidzas viena monarha valdīšanas laiks, automātiski sākas nākamais. Kontinuitāte un spēja mainīties ir vienlīdz svarīgas britu monarhijai, un Čārlzs III, kurš ir gadsimtiem senas tradīcijas turpinātājs, to labi apzinās.