Pandēmijas laikā viesmīlības nozares uzņēmumi stingro ierobežojumu dēļ cieta ļoti smagi, jo ilgu laiku nevarēja strādāt. Un šobrīd, kad būtu jāatgūst zaudētais, klāt ir jaunas likstas, tostarp energoresursu cenu kāpuma formā. Viesnīcām un restorāniem ziemas sezona arī normālā situācijā būtu tukšāks periods, taču nu aktuālāks kļūst jautājums, vai darbs apkures sezonā neradīs milzīgus zaudējumus. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK gan uzsver, ka "avantūristi šajā biznesā vairs nepiedalās. Ir palikuši rūdīti vilki, kas varbūt ēdīs mazāk, bet kodīs sāpīgāk." Taču arī viņš norāda, ka katrs pats sev ir glābējs un pašiem ir jārēķina, kas ir izdevīgāk.
Ar kādu noskaņojumu nozares uzņēmumi gaida apkures sezonu, kāda situācija ir ar darbaspēku, kāda ir prognozētā inflācijas ietekme uz pakalpojumu cenām un kāpēc kaimiņvalstīm viesmīlības nozarē sokas labāk, lasiet plašāk intervijā.
Kas ir tās valstis, ar kuru ceļotājiem ir iespējas kompensēt Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas tūristu neesamību?
Pirmkārt jau mūsu kaimiņi, tie ir galvenie klienti. Varbūt mēs viņus salīdzinoši mazāk redzam un dzirdam Rīgas centrā. Tas arī ir paradokss, ka Vecrīga ir zudusi, pretēji tam, kas notiek Viļņas vecpilsētā un Tallinas vecpilsētā. Domāsim un analizēsim, kā atgriezt dzīvību Vecrīgā. Tas nav normāli, ka tāds aktīvs kā Vecrīga stāv tukšs. Saprotu, ka vietējiem iedzīvotājiem varbūt ļoti patīk, ka Vecrīga ir kļuvusi klusa, bet attiecībā uz pienesumu ekonomikā un nodokļiem zaudējums ir milzīgs.
Vienlaikus redzam, ka Liepājā, Ventspilī latviešu valodu dažkārt var dzirdēt retāk nekā lietuviešu valodu. Šīs pilsētas apmeklē milzīgs skaits Lietuvas tūristu. Daudzi ir iegādājušies dzīvokļus un izīrē tos tūristiem caur "AirBnB". Viņi šo biznesu ir pārķēruši, un tas ir labs pienesums abām pilsētām un pakalpojumu sfēras uzņēmumiem.
Par Vecrīgu runājot, pēc jūsu aplēsēm, cik liela daļa viesmīlības nozares uzņēmumu pandēmijas laikā beidza pastāvēt?