Jaunākās tendences darbinieku labklājības jomā Baltijā

Pirms tikšanās "HR Tech" konferencē Rīgā uz sarunu aicinājām “Stebby” izpilddirektoru Kēstuti Mackeli, lai plašāk uzzinātu par labsajūtas tendencēm darba vietā Baltijā un pasaulē.

Kādas ir biežāk izmantotās priekšrocības darbiniekiem Baltijā, Eiropā un pasaulē? Un cik daudz resursu organizācijas izmanto darbinieku labklājībai šajā jomā?

Vislabāk es pārzinu veselības bonusu priekšrocības, tāpēc fokusēšos uz tām. Baltijas valstīs joprojām aug to uzņēmumu skaits, kas piedāvā bonusus veselībai. Pirms 5 līdz 10 gadiem varēja atrast tikai tādus darba devējus, kas subsidē sporta zāles abonementu un fizioterapiju. Tagad arvien vairāk uzņēmumu neierobežo darba ņēmējus un ļauj izvēlēties sev interesējošus piedāvājumus. Daudziem “Stebby” klientiem Baltijā nav iebildumu, ka darbinieks par piešķirto bonusa naudu izvēlas doties uz SPA, izjādē ar zirgu, braukt uz meditācijas nometnēm vai izklaidēties ar kartingiem. Ja vien darbinieks nesēž pie datora un dara kaut ko aktīvu un relaksējošu, uzņēmums ir gatavs par to maksāt.

Runājot par Baltijas un pasaules tendencēm – tās īpaši neatšķiras. Protams, ir vietējais tirgus, kas katram ir pieejamāks un izdevīgāks no vairākiem aspektiem.

Daudzi runā par to, ka cilvēki bieži maina darba vietas – kādas ir tavas domas un pieredze par to, cik svarīgi ir uzturēt darbiniekus laimīgus un motivētus vienā kompānijā vairākus (vismaz 4) gadus? Un kā to mūsdienās izdarīt?

Izcilākie izpildītāji komandā ir ļoti svarīgi, jo viņi ir kompānijas balsts. Tomēr šie darbinieki uzņēmumā tiek noturēti ne ar bonusiem, bet gan ar uzņēmuma kultūru, izaicinājumiem un kopīgām ambīcijām. Šis vispār ir ļoti plašs un dziļš temats, bet man šajā jomā nav pieredzes, tāpēc plašāk nekomentēšu.

Tomēr, runājot par bonusiem, tie palīdz veidot uzņēmuma kultūru. Piemēram, brīvi pieejams alus birojā radīs pilnīgi citu vēstījumu nekā bezmaksas ķermeņa masāža vai fizioterapeita apmeklējums. Tāpēc uzņēmumam ir svarīgi sabalansēt piedāvātos labumus ar vēlamo kultūru, kāda tiek veidota uzņēmumā.

Cik daudz, tavuprāt, uzņēmuma vadībai vai komandas vadītājam ir jāzina par darbinieka ģimeni, hobijiem un citām lietām?

Noteikti ir jāzina, jo vairāk, jo labāk. Diemžēl lielajiem uzņēmumiem nav iespējas katru darbinieku iepazīt personīgi un piedāvāt atbilstošus bonusus. Tieši tāpēc tiek izmantoti digitālie rīki – darbinieks pats var atrast, ko viņš vēlas visvairāk. Tas ievērojami atvieglo arī HR vadītāja darbu, jo viņam vairs nav jāmin, ko darbiniekam dāvināt Ziemassvētkos, dzimšanas dienā un citos svētkos. Nododot šo izvēli pašam darbiniekam, viņš vienmēr varēs atrast, ko sirds kāro konkrētajā brīdī.

Liela daļa no millennial X Gen paaudzes vēlas vairāk veselības un labsajūtas aprūpes, kas uzlabo viņu garīgo un fizisko stāvokli atbilstoši indivīda vajadzībām un vēlmēm. Vai to var novērot arī Baltijā?

Jā, mēs novērojam arvien plašāku dažādu aktivitāšu un hobiju sarakstu, ko cilvēki dara pēc darba: no peldēšanas līdz skriešanai, no meditācijas līdz vingrošanai un no dejām līdz muzicēšanai. Ja runa ir par personīgo labklājību, nav divu vienādu cilvēku šajā ziņā. Tieši tāpēc labākie uzņēmumi Baltijā cenšas turēties priekšgalā, piedāvājot pielāgojamus veselības un labsajūtas komplektus.

Darbinieku noturēšana ar augstiem izdegšanas rādītājiem ir grūta. Pēdējos divos gados saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, attālināto darbu un ierobežotajām iespējām doties atvaļinājumā ir palielinājusies spriedze darba vietā. Kā ar to tikt galā uzņēmuma vadībai?

Stāstiet saviem darbiniekiem par veselības nozīmi – tās var būt profesionāļu lekcijas, pieredzes apmaiņa vai nelielas darbnīcas, lai cilvēkiem iemācītu atpazīt pirmās izdegšanas pazīmes. Un, protams, rādiet piemēru. Ja jūs kā vadītājs sniedzat darbiniekiem lekcijas par stresa pārvaldību un pēc tam piektdienas pēcpusdiena ir steidzama darba izpildes termiņš, tas ir briesmīgi. Ļaujiet darbiniekiem plānot brīvdienas, atļaujiet paņemt brīvdienu, kad tas ir nepieciešams! Un svarīgākais – radiet vidi, kurā cilvēks var nākt klajā ar vēstījumu “es knapi turos, lūdzu, palīdziet”, pirms tiešām ir sākusies izdegšana.

Ko jūs domājat par tendenci – piedāvājot radošus pasākumus saviem darbiniekiem, tie var palīdzēt uzlabot viņu labsajūtu un novērst izdegšanu? Ideāli, ja šos pasākumus piedāvā darba dienas laikā, lai darbiniekam nebūtu jāvelta savs brīvais laiks darbam.

Jebkurš pasākums, kas vērsts uz personīgo labsajūtu, ir lieliska iniciatīva, jo cilvēki mēdz ignorēt personīgo labklājību, līdz ir par vēlu. Manuprāt, darba devējs ir atbildīgs par darbinieka labklājību, jo cilvēki pavada 8 līdz 10 stundas darba vietā vai ap to. Zinot, ka aptuveni astoņas stundas tiek pavadītas guļot, neatliek daudz brīvā laika. Tieši tāpēc jebkurš pasākums darba vietā vai ārpus tās darba laikā, kas palīdz uzlabot darbinieka labklājību, ir lielisks.

Turklāt es uzskatu, ka darbības, kas vērstas uz personīgo labklājību, ir ne tikai ieguvums, bet arī ieguldījums darba ņēmējā. Tāpat kā profesionālā apmācība, kuru nodrošina darba devējs, izglītošana vai aktivitātes labklājības jomā var uzlabot darbinieka pašsajūtu un rīcību, palielinot pievienoto vērtību arī uzņēmumam.