7 cerību stariņi tumsā jeb pozitīvas tendences drūmajā ekonomiskajā perspektīvā

Šarma īpaši izceļ Vjetnamu, Indonēziju, Indiju, Grieķiju, Portugāli, Saūda Arābiju un Japānu. Visām šīm valstīm joprojām saglabājas relatīvi spēcīga izaugsme, vidēji liela inflācija, kā arī laba atdeve no akciju tirgus.

“Kādas fascinējošas sakritības dēļ dažas no šīm valstīm ir spējušas kliedēt bažas par savu šķietami vājo ekonomisko kultūru un sistēmu,” raksta Šarma.

Mazāk pārsteidzošā valsts šajā sarakstā ir Vjetnama, jo tas ir gadījums, kurā komunisms patiesi darbojas. Ņemot vērā, ka ģeopolitiskā spriedze starp Ķīnu un Rietumvalstu biznesu pieaug, Āzijā nereti tiek piekopta “Ķīna plus viens” stratēģija – nereti šis “plus viens” ir tieši Vjetnama. Investējot infrastruktūrā un atverot savas durvis sadarbībai, Vjetnamas ekonomika ir pieaugusi par teju 7%, kas ir lielākais pieaugums pasaulē.

“Musulmaņu valstu ekonomiskie eksperimenti nereti tiek kritizēti, un parasti tiek piemirsts par vienu no apdzīvotākajām valstīm – Indonēziju. Tā ir resursiem bagāta valsts, kas gūst labumu no globālā cenu pieauguma. Tāpat Indonēzijai ir pietiekami liels iekšējais tirgus, kurā ir 276 miljoni cilvēku. Indonēzijai liels pluss ir tas, ka valsts nav atkarīga no eksporta, un tai ir neparasti zems parādu līmenis, salīdzinot ar citām attīstības ekonomikām. Arī valūta šogad turas stabilā līmenī pret ASV dolāru,” norāda Šarma.

Viņš piebilst, ka Indonēzijā gaidāma izaugsme 5% apmērā, bet inflācijas apjoms būs zemāks par 5%, tādējādi Indonēzija uzskatāma par vienu no labākajiem piemēriem “islāma ekonomikai”.

Lai arī Indijas izaugsmi kavē zemās procentu likmes, šīs valsts ekonomika turpinās būt viena no ātrāk augošajām pasaulē. Politikas veidotāji ir veikuši daudz reformu, lai piesaistītu Indijai investorus, kuri, baidoties no problēmām Ķīnā, tagad plašāku uzmanību pievērš Indijai.

“Investīcijas digitālajos pakalpojumos un ražošanas jomā nes savus augļus, kas Indiju padara mazāk ievainojamu no globālās recesijas,” skaidro Šarma.

Pašreizējā krīzē īpaši izceļamas divas valstis, kuras iepriekš noteikti būtu bijušas visas eirozonas krīzes epicentrā. Šīs valsts nu ir “atdzimšanas režīmā”. Grieķija un Portugāle ir samazinājusi valdības deficītu uz vairāk nekā pusi, tāpat šīm valstīm ir maza ietekme no Krievijas gāzes piegāžu apturēšanas.

“Grieķijai nozīmīgu pienesumu dod ārvalstu investīciju atgriešanās un tūrisms, kas cieta kovida pandēmijas dēļ. Mazāk nekā 10% no banku izsniegtajiem kredītiem ir “sliktie kredīti”, kas ir krietni labāk nekā pirms vairākiem gadiem, kad šis rādītājs bija 50%. Ekonomikas izaugsme ir ap 4%, un arī inflācija ir vidēji zemāka nekā citur Eiropā, līdz ar to Grieķija var lepoties ar veselīgu ekonomikas atkopšanos,” norāda Šarma.

Kas attiecas uz Portugāli, tad šī valsts ir līdzīgās pozīcijās. Portugāle līdz šim ļoti gudri izmantojusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus un izveidojusi vienu no labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Tāpat izveidota arī “zelta vīzu” sistēma, kas ļauj piesaistīt bagātus emigrantus. Ne velti viens no labāk strādājošajām biržām meklējama tieši Portugāles galvaspilsētā Lisabonā.

Vēl viens “cerību stariņš” ir Saūda Arābija, kas ir aktīvi strādājusi, lai diversificētu ekonomiku no naftas ieņēmumiem.

“Ir ieviestas reformas, kas ļauj samazināt ierobežojumus attiecībā pret sievietēm, strādājošajiem, tūristiem un naktsdzīvi, kas tuvāko divu gadu laikā Saūda Arābijai sola izaugsmi līdz 6%. Režīms investē naftas naudu infrastruktūrā, piemēram, veidojot “viedās pilsētas” – futūristiskā pilsētas konceptā, kurā netiek izmantotas automašīnas,” pauž Šarma.

Neraugoties uz to, ka valsts tiek kritizēta par politiskām represijām un cilvēktiesību neievērošanu, Saūda Arābija palielina ekonomiskās brīvības un iegulda lielus līdzekļus ilgtspējīgā pilsētas vides attīstībā.

Vispārsteidzošākā valsts šajā sarakstā ir Japāna, kur izaugsme turpina pieaugt. Ilgus gadus Japānā bija deflācija, un pašlaik Japāna ir viena no retajām valstīm, kur no inflācijas izdodas gūt labumu. Turklāt inflācijas apjoms ir ap 2%.

“Darbaspēka izmaksas Japānā ir zemākas nekā Ķīnā. Zemā jenas cena palielina eksporta apjomu un ļauj atdzīvināt tirgu, kas cietis no kovida pandēmijas, atceļot ierobežojumus ārvalstu tūristiem,” norāda Šarma.

Jebkura no šīm ekonomikām varētu mainīt savu kursu, mainoties valsts vadītājiem, politikai un citām niansēm. Ir skaidrs, ka šīs valstis pašlaik ir starp tām, kam ir ļoti laba atdeve no finanšu tirgus.

“Raugoties uz globālo situāciju un meklējot veiksmes stāstu, var redzēt, ka veidojas jaunie uzvarētāji,” noslēdz Šarma.