Mājokļa pārdomāta siltināšana – vislabākā siltumenerģija ir neiztērētā siltumenerģija

Izaicinošās ziemas priekšvakarā privātmāju un arī daudzdzīvokļu namu iemītnieki steidz veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Lai arī pāris pēdējos gados būvmateriālu cenas ir ievērojami kāpušas, šādi uzlabojumi atmaksājas. Kaut vai tādēļ, ka iedzīvotājiem ir pieejams valsts atbalsts. Un arī ievērojamā komunālo pakalpojumu izmaksu samazinājuma dēļ.

"Altum" apkopotā informācija par līdz šim veiktajiem pasākumiem rāda, ka privātmājās, kurās ir pilnībā noslēgusies energoefektivitātes pasākumu ieviešana, apkures ietaupījums ir robežās no 26,11 % līdz 63,55 %.

Izvēlas siltināšanu un saules paneļus

"Altum" dati par privātmāju energoefektivitātes programmā īstenotajiem projektiem rāda, ka visbiežāk māju īpašnieki veikuši būvdarbus dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās, proti, logu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, bēniņu vai pagraba siltināšanu un rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu. Uzlabojumu rezultātā ēkas energoefektivitātes klase ir palielināta par vienu vai pat divām pakāpēm. Šogad arī ļoti strauji pieaugusi interese par alternatīvas enerģijas avotiem – četri no katriem pieciem jaunajiem pieteikumiem ir par saules paneļu vai citu mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanu.

"Altum" atbalsts ir pieejams visu minēto energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Tomēr enerģijas taupīšanā svarīgākā ir siltināšana. Un ne tikai ārsienu, bet arī jumta un grīdas.

Siltums sākas ar jumtu

Jumta jautājums ļoti bieži tiek ignorēts, taču tā siltināšana ir ārkārtīgi svarīga. Vecāko māju plakanajiem jumtiem siltumizolācijas slānis virs un zem pārseguma paneļa mēdz būt ļoti neefektīvs, tādēļ augšējo stāvu iedzīvotājiem nākas pamatīgi kurināt telpas, lai nesaltu.

Jumta nosiltināšana un kvalitatīvas virskārtas izveidošana ne vien padarīs telpas mājīgākas, bet arī novērsīs lietus ūdeņu sūkšanos pa sienām, kas ilgtermiņā var bojāt ēkas konstrukcijas.

Arī zem privātmāju slīpajiem jumtiem siltumizolācijas slānis nereti ir nepietiekams. Tas īpaši raksturīgi dažas desmitgades senām ēkām, kuru celtniecības laikā energoefektivitātes jautājumiem tika pievērsta salīdzinoši maza uzmanība.

Prasmīgi veicot siltumizolāciju un izvēloties kvalitatīvas plēves, iespējams ievērojami samazināt siltuma zudumu. Ne velti būvnormatīvos tieši jaunbūvju jumtu paredzēts siltināt visapjomīgāk, jo caur jumtu siltums var izplūst vislielākajos apjomos. Jumta siltumizolācijas gadījumā svarīgi novērtēt ārējo apstākļu radīto ietekmi, tostarp tiešo saules, lietus, sniega un laikapstākļu iedarbību.

Jāsiltina arī grīda

Ārsienu siltināšana un logu nomaiņa kļuvuši par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu klasiku. Ja pirms pāris desmitgadēm valstī valdīja logu maiņas bums, iedzīvotājiem vecos koka loga rāmjus, kuriem pa plaisām svilpoja vējš, aizstājot ar siltumnoturīgākiem pakešu logiem, tad tagad viens mājoklis pēc otra tiek apdarināts ar siltumizolācijas materiālu.

Savukārt krietni mazāk uzmanības tiek atvēlēts grīdas siltināšanai, jo valda uzskats, ka siltums uz leju netiek zaudēts un māju no apakšas silda pati zeme. Taču tā nebūt nav. Zem mājas nav pat jābūt pagrabam vai garāžai, lai caur grīdu ienāktu vēsums.

Privātmājām parasti ir vai nu neventilējamās grīdas, kas uzstādītas tieši uz zemes, vai ventilējamas grīdas konstrukcijas. Tās ir koka konstrukcijas, kas pildītas ar siltumizolāciju, un zem konstrukcijas ir šķirkārta starp zemi un pašu konstrukciju. Tādas ir vairāk piemērotas maza izmēra ēkām kā vasarnīcām un atpūtas mājas.

Savukārt daudzdzīvokļu ēkām mēdz būt pagrabi un pazemes autostāvvietas, kam apakšējā daļa ir tiešā saskarsmē ar zemi. Šajās telpās parasti valda krietni zemāka temperatūra nekā istabā, tādēļ pagraba griestus būtu jāsiltina.

Palīdzēs energoauditori

Mājas īpašniekiem ir daudz iespēju veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un jāņem vērā daudz faktorus. Tādēļ palīgā nāk izglītoti speciālisti.

""Altum" īstenotā privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas programma veidota tā, lai iedzīvotājiem pašiem nebūtu jābūt energoefektivitātes ekspertiem. "Altum" mājas lapā ir publicēts un nemitīgi tiek atjaunots sertificētu energoauditoru saraksts, kuri nāk talkā mājokļu īpašniekiem.

Noteikumi paredz, ka vispirms energoauditors veic auditu, izvērtējot, kur māja zaudē siltumu un kas ir veicamie darbi, lai sasniegtu ietaupījumu.

Programmas atbalsta saņemšanai nepieciešams panākt enerģijas ietaupījumu vismaz par 20% un paaugstināt mājas energoklasi vismaz par vienu līmeni līdz C klasei. Energoauditors aprēķina, kā to visefektīvāk izdarīt, un privātmājas īpašniekiem ir skaidrs, kādi darbi jāveic vispirms. Būtiski, ka audita izmaksas līdz 1000 eiro sedz "Altum" grants,» stāsta "Altum" Privātpersonu energoefektivitātes daļas vadītāja Inese Sīkle.

Raksts tapis sadarbībā ar "Altum".