"Nedēļas fokusā" vēlēšanu speciālizlaidums ⟩ TVNET studijā Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Armands Krauze (2)

Kā zaļais iet kopā ar zemkopību? (00:00-07:18)

Vaicāts, kāds ir partijas valsts attīstības redzējums un kas tieši attiecināms uz zaļajiem un zemniekiem, Krauze sāk ar to, ka norāda - jebkuram zemniekam, kurš mūsdienās saimnieko, ir jāievēro virkne vides prasību, piemēram, biotopu saudzēšana un rēķināšanās ar buferjoslām. “Daudzas Eiropas zaļās prasības ir iestrādātas arī mūsu likumdošanā, un es teiktu, ka katrs lauksaimnieks ir zaļš, jo šīs prasības pilda,” skaidro Krauze, piemetinot, ka lauksaimniecība ir cieši saistīta ar daudzām ražošanas jomām, piemēram, mežizstrādi. Viņš arī uzteic “Latvijas valsts mežus”, kas mežus apsaimnieko patiesi augstā līmenī. Vienlaikus līdz ar biotopu aizsargāšanu mēdz rasties problēmsituācijas, un Krauze min reālu piemēru: kāda kundze Vidzemē vēlas nocirst sava vectēva stādītos ozolus, taču likums to liedz, bet kompensāciju par zemes nodokli, kas viņai jāmaksā, valsts neizsniedz. “Šādos gadījumos cilvēks nonāk ķīlnieka lomā,” skaidro Krauze.

Lūgts komentēt aizejošā zemkopības ministra Kaspara Gerharda darbu, Krauze pauž, ka visa Zemkopības ministrija ielikta Eiropas rāmī un iespējas noteikt nacionālo virzienu ir diezgan vājas. Tāpat Krauzes ieskatā Gerhards ministrēšanas laikā ir maz komunicējis un uzklausījis lauksaimnieku organizācijas.

Jaunāku koku izciršana, pesticīdu jautājums un ideālā Latvijas lauku ainava (07:18-17:38)

Runājot par valdības lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus, Krauze pauž, ka šādos gadījumos jāskatās, kas ir ieguvējs: energoresursu cenu krīzes laikā varētu palielināt koksnes izstrādi, līdz ar to kristos malkas cenas. Bet, ja palielinām izstrādi, bet produkciju eksportējam, tad iedzīvotāji nav ieguvēji, norāda politiķis, piebilstot, ka šajā gadījumā būtu jāizstrādā mehānisms, lai “Latvijas valsts meži” bez juridiskiem šķēršļiem varētu pašvaldībām piegādāt, teiksim, šķeldu. Otrs būtisks aspekts ir kūdra: jau pavasarī vajadzēja domāt par kūdras resursu, lai tas būtu lietojams apkures sezonā. “Kūdra ir lēts mūsu pašu resurss. Mēs varam paņemt resursus gan no mežiem, gan purviem, nešķiežot naudu dārgiem gāzes iepirkumiem,” rezumē Krauze.

Atbildot uz Apvienotā saraksta replikām, ka ZZS vairs nav palicis nekā zaļa, jo savienību pametusi Latvijas Zaļā partija,

ZZS valdes priekšsēdētājs norāda, ka, piemēram, viņš pats ir labs piemērs zaļo ideju izpratnei. “Man pašam ir bioloģiska saimniecība, esmu biškopis un agronoms. Labi izprotu zaļās lietas un pārzinu augu apstrādāšanu ar aizsardzības līdzekļiem. Jāsaka, ka Apvienotais saraksts gan nav zaļš - tur ir pesticīdu tirgotāji un lielsaimnieki, kas intensīvi izmanto dažādas ķimikālijas,” tā Krauze. “Runājot par pesticīdiem, tendence ir šāda: ja secināts, ka tie dara draudus, piemēram, cilvēkam vai apputeksnētājiem, tad to lietošana ir jāierobežo."

Runājot par ideālo lauksaimniecības ainavu ZZS ieskatā, Krauze pauž, ka “nevaram uztaisīt revolūciju”. “Ideāli būtu, ja Latvijā lauki būtu perfekti apstrādāti ar augstām tehnoloģijām. Būtu arī ainaviskas vietas, piemēram, Vidzemē, kur ar intensīvo lauksaimniecību nodarboties nevar. Tā vietā būtu mazās saimniecības ar dažāda veida ražošanu: gan dārzeņkopību, gan augļkopību, gan lopkopību,” skaidro politiķis. “Ideālā lauksaimniecība būtu no modernas kā Nīderlandei līdz perfekti sakoptai videi kā Šveicei.”

Aplūkojot statistikas datus, redzams, ka uzsvars lauksaimniecībā tiek likts uz to kultūru, ko var labi pārdot, proti, graudiem, nevis, teiksim, dārzeņkopību. Vaicāts, vai un kā diversificēt lauksaimniecību, Krauze skaidro, ka dārzeņkopība ir ļoti specifiska nozare. “Ne vienmēr ir pieejamas atbilstošas dārzeņu glabātavas, un jāsaprot, ka šajā nozarē sagaidāms lielāks imports.

Dārzeņkopībā ir iespējams attīstīties, bet tā, lai mēs kļūtu par eksportspējīgu valsti… Svarīgākais mērķis ir nodrošināties pašpatēriņam.”

Aizejošās valdības vērtējums (17:39-21:26)

Raidījuma vadītājs norāda, ka ZZS vadīja valdību pirms premjera Kariņa valdības, un lūdz sniegt vērtējumu par Kariņa valdības darbu un nosaukt lietas, ko ZZS būtu darījuši citādāk, Krauze norāda, ka vairākas kļūdas tika pieļautas pandēmijas laikā. “Te jau nav runa par muļķīgajām prasībām, piemēram, atļaut vai neatļaut tirgot zeķubikses. Atceramies, ka kādu laiku komercreisiem bija slēgta Rīgas lidosta vai arī ilgstoši tika slēgta spa nozare, bet vienlaikus iedzīvotāji brauca uz kaimiņvalstīm, kur šīm nozarēm bija atļauts strādāt,” atminas Krauze. “Manuprāt, aizņemto naudu bija jāiegulda ārstniecībā, un ekonomiku tādā apjomā, kā tas tika izdarīts, apstādināt nedrīkstēja.” Tāpat politiķis kritizē lēmumu atlaist nevakcinētos darbiniekus, no kuriem daļa nu ir Latviju pametusi, nestrādā vai aizgājusi ēnu ekonomikā.

TVNET analītiskā žurnālista jautājumi par partijas programmu (21:26-37:53)

ZZS programmu izpētījis TVNET analītiskais žurnālists Juris Jurāns, kurš partijas līderim sagatavojis trīs jautājumus. Pirmais no tiem skar finansējumu, proti, kā partija plāno izpildīt visus programmā dotos solījumus, piemēram, palielināt aizsardzības budžetu. Krauze skaidro, ka jau iepriekš paredzējis aptuveni 20% lielu inflāciju. Viņš arī pauž, ka, palielinoties inflācijai, pieaug arī budžeta ieņēmumi, teiksim, četrreiz pieaugot brikešu cenai, četrkārt pieaug arī iekasētais PVN. “Šis ir viens tāds bloks, kurā noteikti varēja paredzēt - nauda būs, un šie līdzekļi jānovirza iedzīvotāju pabalstos,” tā Krauze, piemetinot, ka tāpat būtiski ir indeksēt pensijas. “Atsevišķi nodokļi ir jāsamazina. Piemēram, samazinot PVN augļiem un dārzeņiem, apgrozījums nozarē pieauga, tāpat kā algas nozarē.” Viņš arī pauž, ka atsevišķi nodokļi ir jāsamazina, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, jo mazāki nodokļi veicinātu iziešanu no ēnu ekonomikas.

Otrs Jurāna jautājums skar valodas jautājumu, proti, kā ZZS solījums nodrošināt mērķtiecīgu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un attīstību sasaucas ar atbalstu priekšlikumam, kas faktiski pieļauj, ka krievu valodu varētu turpināt lietot skolās - kā rakstīts priekšlikumā - pedagoģiski adaptīvā atbalsta sniegšanai komunikatīvās kompetences veidošanā. Krauze norāda, ka nevar komentēt konkrēto priekšlikumu, taču partija vienmēr atbalstījusi latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī iestājas pret to, lai kāda valsts iestāde izvirzītu krievu valodas zināšanas kā prasību pieņemšanai darbā. 

Vaicāts, kā pašreizējā ZZS atšķiras no ZZS pirms četriem gadiem, Krauze pauž, ka partiju pametuši tie cilvēki, kas pieļāvuši kļūdas, piemēram, Māris Kučinskis.

 “Kučinskis vienmēr bijis ierēdnis, ministrs, un tādi cilvēki bieži vien ir atrauti no realitātes.

Viņi vairāk zīmē dažādus plānus un neredz to, kas notiek,” tā Krauze, piemetinot, ka ZZS pašlaik palikuši praktiķi. Runājot par Apvienoto sarakstu, politiķis pauž, ka tajā ir cilvēki, kas vēsturiski pieļāvuši daudz kļūdu un muļķību. “Mēs ZZS esam mainījušies, saglabājot pamatkodolu un vērtības (..) Citēšu Latvijā zināmā sociāldemokrāta Raiņa teikto, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies.”

Runājot par partijas premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu, Jurāns vaicā, kā ticēt ZZS solījumam cīnīties ar korupciju, ja Lembergs pats notiesāts par kukuļošanu. Krauze skaidro, ka Lembergs vairāk nekā 40 epizodēs attaisnots, turklāt svarīga ir nevainīguma prezumpcija, proti, kamēr pēdējā instance nav pasludinājusi spriedumu, Lembergu nevar pasludināt par vainīgu. Ja Lembergs tomēr tiks pasludināts par vainīgu, tad viņš vairs nevarēs vadīt partiju, tā Krauze.

Nabadzības indekss un uzticība valdībai (37:53-47:40)

Aplūkojot datus par Nabadzības riska indeksu, redzams, ka 2020. gadā 23,4% iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, īpaši riska grupā - ģimenes ar bērniem. Lūgts skaidrot, kā mazināt šo rādītāju, Krauze pauž, ka partijas programmā ir trīs būtiskas sadaļa: valsts drošība, enerģētiskā drošība un sociālā drošība, un, runājot par trešo sadaļu, ir svarīgi, piemēram, laikus atbilstoši inflācijai indeksēt pensijas vai atbalstīt sociālos uzņēmumus. “Mums programmā ir vesela virkne sociālo pasākumu, piemēram, atsevišķs pabalsts rudenī senioriem ar zemiem ienākumiem un pensionāriem ar invaliditāti. Taču pats svarīgākais, runājot par naudas apriti, - mēs piedāvājam otrā līmeņa pensiju uzkrājumus ieguldīt Latvijas ekonomikā, nevis bankās.”

Apskatot uzticības rādītājus parlamentam un veidiem, kā to uzlabot, ZZS vadītājs pauž, ka šeit jārunā par uzticēšanos politiķiem kopumā. Viņaprāt, uzticību politikai varētu veicināt sabiedrības plašāka iesaiste politiskajās partijās, līdzīgi kā tas ir Skandināvijā.

“Ir skumji, ka aktivitāte vēlēšanās, piemēram, Eiroparlamenta vēlēšanās, ir zema, un rezultātā tiek ievēlēta, teiksim, Ždanoka,”

rezumē Krauze, piebilstot, ka ZZS ir aptuveni 1400 biedri, “Latvijai un Ventspilij” - ap 300, bet Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai - ap 500. Krauze arī uzsver nepieciešamību politikā vairāk iesaistīt jauniešus un jaunietes.

Lemberga izteikumi par NATO un partijas sarkanās līnijas (47:40-1:00:10)

Raidījuma vadītājs, runājot par aizsardzības nozari, atsaucas uz Lemberga skarbajiem izteikumiem par NATO. Vaicāts, kā tas sader ar partijas pašreizējo nostāju, Krauze norāda, ka Lembergs runājis par atsevišķu karavīru nepiedienīgu uzvedību Ventspilī, nevis visu aliansi. Lūgts skaidrot, vai tas nav nedaudz provinciāls uzskats un vai šādi Lembergs izteiktos, ieņemot arī premjera amatu, Krauze norāda, ka “visa pasaule kārtības sastāv no mazām niansēm, un šis jautājums jāadresē Lembergam pašam”. Rezumējot Krauze pauž, ka partijas ieskatā jāstiprina NATO un arī Latvijas reaģēšanas un aizsardzības spējas.

Sarunas noslēgumā Krauze norāda, ka partija sarkanās līnijas lielākoties nevelk, bet tā nevarēs sadarboties ar politiskajiem spēkiem, kuri ir bijuši un ir joprojām draudzīgi Krievijai. Vienlaikus ZZS neatbalstītu Kariņu kā premjeru, noslēdz Krauze.