Kravas vilcēju rinda uz Polijas-Ukrainas robežas sākas jau 12 kilometrus pirms pašas robežas. Ford Transit pasažieru busiņš rindā nestājas, bet brauc garām smagajām mašīnām, kuru šoferi, noslēpušies no lietus, nīkst savu mašīnu kabīnēs. Pie busiņa stūres sēž Dace, ģimenes ārste no Ādažiem, blakus viņai Margarita, arī ārste - ginekoloģe, dzemdību speciāliste. Busiņam seko 11 apvidus automašīnu konvojs - humānās palīdzības automašīnas, kuras drīkst šķērsot robežu pa zaļo koridoru, nevis stāvēt garajās rindās. Ja poļu robežsargu noskaņojums būs labs, konvojam robežu šķērsot izdosies 2-3 stundu laikā un mašīnas Ļvivā nokļūs 24 stundas pēc izbraukšanas no Latvijas. Ja poļi būs kašķīgi, process var ievilkties daudz garāks.
“Runājam tikai angliski un smaidām! Ja robežsargi piesienas, rādiet ar pirkstu uz mani un sakiet: problem,” pirms robežas konvoja mašīnu vadītājus ir instruējusi Margarita.
“Friends of Ukraine” iniciatīvu grupa ir viena no vairākām grupām Latvijā, kas nodarbojas ar mašīnu meklēšanu, iegādi un nogādāšanu uz Ukrainu. Bet tieši Margaritas un Reiņa Pozņaka grupas Ukrainā ir nogādājušas visvairāk mašīnu. Kopā ar "Agendum" uz Ukrainu nogādātas vairāk nekā 700 automašīnas.
Ja Pozņaks naudu mašīnām vāc Latvijā, Margarita to dara ar amerikāņu, vāciešu, šveiciešu un ukraiņu fondu palīdzību. Kara pirmajos mēnešos daudzas no mašīnām bija ziedotas, tagad praktiski visas tiek iegādātas. Auto ziedotāju resursi ir beigušies.