TVNET skaidro Ar cik dārgu ziemu varam rēķināties? (1)

AS "Rīgas siltums" siltumcentrāles "Ziepniekkalns" biokurināmā koģenerācijas stacijas dūmeņi.
AS "Rīgas siltums" siltumcentrāles "Ziepniekkalns" biokurināmā koģenerācijas stacijas dūmeņi. Foto: Edijs Pālens/LETA

Otrdien, 27.septembrī, valdība vienojās paplašināt atbalsta mehānismus  energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai. TVNET sazinājās ar Ekonomikas ministriju, lai skaidrotu, ko jaunās iniciatīvas paredz un kāds no tām būs reālais ieguvums. 

Ekonomikas ministrija (EM) par papildu atbalsta pasākumu virzīšanu valdībā informēja jau 21.septembrī, un Ministru kabinetā apstiprinātais plāns caurmērā sakrīt ar EM sniegto piedāvājumu. Bez jau pieņemtajiem atbalsta mehānismiem tas paredz papildinājumus. 

EM raksta: "Kopā ar šodien apstiprinātajiem papildu atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai no valsts puses šobrīd apstiprināts apjomīgs atbalsta pasākumu kopums gan mājsaimniecībām, gan visiem uzņēmējiem, gan citām juridiskajām personām, t.sk. biedrībām, izglītības un ārstniecības iestādēm." Saeima gan 15.septembra sēdē noraidīja opozīcijas piedāvājumu par elektrības un gāzes cenu griestu noteikšanu, kā arī valsts dibinātajām augstskolām piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu. Tagad apstiprinātie atbalsta pasākumi ietver arī šādus mehānismus. 

Pirmais atbalsta veids papildina jau esošo, proti, palielina siltumenerģijas apkures tarifa kompensācijas apmēru. Augusta sākumā apstiprinātie mehānismi paredzēja 50% apmērā kompensēt siltumenerģijas tarifa daļu, kas pārsniedz 68 eiro/MWh. Šī brīža grozījumi papildina jau esošo mehānismu. Tarifa daļu no 68 līdz 150 eiro/MWh joprojām kompensēs 50% apmērā, taču, ja tarifs sniedzas virs 150 eiro/MWh, tad to daļu kompensēs 90% apmērā. Piemēram, ja siltumenerģijas tarifs ir 100 eiro/MWh, tad ar valsts atbalstu tas sanāk 84 eiro/MWh. Savukārt, ja tarifs ir, piemēram, 320 eiro/MWh, tad ar valsts atbalstu tarifs samazinās vairāk nekā par pusi un iznāk 126 eiro/MWh.

Piemērotais valsts atbalsts siltumenerģijas tarifam virs 150 eiro/MWh: 

  • 320-150=170 eiro/MWh - tarifa daļa, kurai piemēro 90% valsts atbalstu;
  • 170*0,9=153 eiro/MWh - 90% apmērā kompensējamā tarifa daļa;
  • 150-68=82 eiro/MWh - tarifa daļa, kurai piemēro 50% atbalstu; 
  • 82/2=41 eiro/MWh - 50% apmērā kompensējamā summa;
  • 153+41=194 eiro/MWh - kopējais valsts kompensācijas apmērs;
  • 320-194=126 eiro/MWh - gala siltumenerģijas tarifs.

Te gan jāņem vērā, ka siltumenerģijas tarifa atbalsts mājsaimniecībām atspoguļosies tikai to rēķinos. Ja cilvēks dzīvo daudzdzīvokļu mājā, tad apkures izmaksas konkrētam dzīvoklim aprēķina nama apsaimniekotājs, jo siltuma piegādātājs piestāda kopējo rēķinu par konkrētā mēnesī namam piegādāto siltumu. Attiecīgi iedzīvotāji izjutīs mazāku apkures rēķinu sadārdzinājumu, nekā tas būtu bez valsts atbalsta.

Piemēram, divistabu dzīvoklī Hruščova laika piecstāvu ēkā Rīgā ar kopējo platību 53 kvm, kurā apkures rēķins gada sākumā - janvārī - bija 80 eiro (ar tarifu 66,67 eiro/MWh bez PVN), bez atbalsta siltuma rēķins šā gada ziemā  sniegtos pāri 200 eiro robežai. Savukārt ar šobrīd pieņemtajiem atbalsta mehānismiem tas varētu būt ap 130 eiro. 

Aprēķins ir indikatīvs, un tajā izmantotie skaitļi atšķiras atkarībā no mājokļa tipa, platības, energoefektivitātes un citiem saistītiem lielumiem. Aprēķins veikts saskaņā ar Rīgas Domes izdoto instrukciju Nr.9, un tajā izmantots AS "Rīgas Siltums" tarifs, kas stāsies spēkā no 2.oktobra.

Otrais atbalsta veids paredzēts mājsaimniecībām, kas patērē dabasgāzi sadzīves vajadzībām vai kā citādi. Attiecīgi ir noteikts, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nepārsniegs 108,7 eiro/MWh. "Faktiski tie ir dabasgāzes cenu griesti mājsaimniecībām uz konkrēto atbalsta periodu," portālam skaidro EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Tātad atbalsta mehānisms paredz, ka mājsaimniecības laika periodā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim nepārsniegs noteikto cenu. Savukārt starpību starp noteikto summu un tirgus cenu pa tiešo segs valsts, lai tirgotājam nerastos būtiski zaudējumi. 

Trešais atbalsta veids saistīts ar elektroenerģiju. Tas paredz, ka katru mēnesi par pirmajām patērētājām 100 kWh tiek piemērota fiksēta cena 160 eiro/MWh, ja esošais tarifs ir lielāks par to. Tātad periodā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim ik mēnesi par pirmajām 100 kWh būs jāmaksā 0,16 eiro/kWh jeb kopsummā 16 eiro par 100 patērētām kilovatstundām. Arī šajā gadījumā starpību starp tirgus cenu tirgotājam kompensē valsts pa tiešo. Ja patēriņš ir virs 100 kWh, tad mājsaimniecībai par iztērēto daļu būs jāmaksā saskaņā ar tarifu. Piemēram, patēriņš mēnesī ir 150 kWh, tad par 100 kWh iedzīvotājs maksās 16 eiro, kamēr par atlikušajiem 50 kWh pēc tā brīža tirgotāja tarifa. 

Šie trīs atbalsta veidi attiecas tikai uz privātiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām. "Tie visi tiek piešķirti automātiski, un nav vajadzīgs iesniegt nekādus papildu dokumentus," skaidro Urpena. Attiecīgi šos atbalsta mehānismus, kurus piemēro no 1.oktobra, iedzīvotāji automātiski redzēs savos rēķinos. 

Pēdējais atbalsta veids ir paredzēts pilnīgi visiem juridiskajiem lietotājiem - gan privātajiem, gan valsts. Proti, valsts 50% apmērā kompensēs elektroenerģijas tarifa daļu, kas sniedzas virs 160 eiro/MWh. Attiecīgi, ja uzņēmuma elektroenerģijas tarifs ir, piemēram, 200 eiro/MWh, tad ar valsts atbalstu tas sanāk 180 eiro/MWh. (200-160=40 - tarifa daļa, kurai piemērots atbalsts; 40/2=20 50% apmērā kompensējamā summa; 200-20=180 eiro/MWh - gala elektroenerģijas tarifs juridiskai personai).

Svarīgākais
Uz augšu