Kā pirms katrām vēlēšanām, politiskās partijas Latvijā sola pacelt finansējumu izglītībai un veselības aprūpei, nodrošināt cilvēka cienīgas vecumdienas pensionāriem... Un tā tālāk - un tā joprojām. Šogad par vienu no politisko partiju vadmotīviem kļuvusi arī «krīzes» pārvarēšana. Dažu politisko partiju vēstījumos tā izmantota, lai parādītu, kā esošās koalīcijas palikšana pie varas nozīmētu gandrīz apokaliptisku scenāriju Latvijas nākotnei. Bet cik skaidri formulēti un saturīgi ir partiju plāni izaicinājumu pārvarēšanai? TVNET tiešsaistes portāls KLIK iedziļinās topošo parlamentāriešu solījumos.

Daudz drūmāku «bildi» par situāciju Latvijā savās programmās tēlo opozīcijā esošās un jaunās partijas. Piemēram, «Apvienotais saraksts» skaidri norāda, ka šo «krīzes laiku» raksturo «ārpolitiski, iekšpolitiski, saimnieciski, sociāli un finansiāli» izaicinājumi. Programmā minēti arī tādi neskaidri termini kā «krīzes dziļums», kuram jāpielāgo «valdības mehānisms». «Progresīvie» krīzi raksturo kā primāri ekonomisku un enerģētisku, īpaši uzsverot arī sabiedrības nevienlīdzību, kas Latvijā veidojusies jau kopš neatkarības atjaunošanas. Programmā skaidrots, ka risinājums sabiedrības ekonomiskajai plaisai ir saliedēšanās ap progresīvākām idejām - iekļaujošāku un saliedētu sabiedrību, lielāku vienlīdzību, sociālo aizsardzību un tā tālāk. Savukārt «Saskaņa» skaidro, ka «krīzes apstākļus» Latvijā radījusi Covid-19, ģeopolitiskais apdraudējums un enerģētikas izaicinājumu kombinācija. Partija aicina šo situāciju risināt, plaši un elastīgi izmantojot fiskālās politikas iespējas. Šīs partijas nekavējas nopelt līdz šim īstenoto politiku, kas Latviju novedusi pie šīs situācijas

Komentāri (8)
CopyLinkedIn Draugiem X