Pēdējo gadu laikā televīzijas un kino cienītāji kļūst arvien vairāk sašutuši. Vispirms izskanēja ideja, ka nākamais Džeimss Bonds varētu būt tumšādainais aktieris Idriss Elba. Pēc tam jaunajā “Gredzenu pavēlnieka” seriālā parādījās tumšādaini elfi, par kuriem kvēlākie fani ar putām uz lūpām kliedza, ka Tolkīns noteikti kapā griežas uz riņķi, jo tā taču nedrīkst – ELFI IR BALTI. Bet tagad Mazā nāriņa...

Iedomājieties – mazo nāriņu tēlo tumšādaina aktrise. Kaut kas neaptverams! Un vienmēr līdzās bubināšanai arī tas klasiskais: “Es jau neesmu rasists, bet... tam-un-tam jābūt baltam”. Kino industrija un Holivuda iet tālāk un turpina šokēt savus skatītājus arvien vairāk un vairāk – Merilinu Monro filmā tēlo kubiešu izcelsmes aktrise, kamēr Kubas diktatoru Fidelu Kastro tēlos galīgi baltais Džeimss Franko. Kā tad tā, kā tad tā, vai ne?

Visās šajās aizekrāna kaislībās gan parasti piemirstas kāda ļoti būtiska nianse – lomas atveido aktieri un viņu darbs ir tēlot. Patiesībā viņi nemaz nav tie cilvēki, kurus atveido. Daudziem tas varētu šķist šokējoši un prātam neaptverami.

Patiesībā Daniels Kreigs nemaz nav britu slepenais aģents un viņam nav tiesību nevienu nogalināt – to paveicot, viņš nonāktu cietumā. Arnolds Švarcenegers nemaz nav robots-slepkava, kas ieradies no nākotnes, lai iznīcinātu vēl neieņemtu bērnu, nogalinot viņa māti. Rasels Krovs ir austrāliešu aktieris, nevis gladiators Maksimus Decimus Meridijs, bet Sigurnija Vīvere nekad nav kosmosā cīnījusies pret slepkavnieciskiem citplanētiešiem, kam asins vietā ir metālu saēdoša skābe.

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X