Vēsturnieks Jelgavas novadā uzbūvē energoefektīvu salmu māju

Baļķi no sava vietējā viena hektāru lielā meža, salmi mājai no iepretim esošās savas pļavas, bet māls mājas iekšējo sienu apdarei no Ānes. Tādā veidā Krišjānis Lange no Jelgavas novada Jaunsvirlaukām uzrasējis un uzbūvējis savu energoefektīvo aptuveni 200 kvadrātmetrus lielo divstāvu salmu māju. Vēsturnieks idejas smēlies gan brīvdabas muzejos, gan Dānijā kādā eko ciematā.

“Ja ir laika pārbaudītas vērtības pārsimts gadus, tad tās funkcionē dabā, fizikā, tātad tas ir zināms pierādījums. Un tad ir mūsdienu jaunās tendences, kas nebalstās īpaši būvfizikā, bet marketingā, kad ļoti bieži tirgotāji iestāsta, kādi materiāli ir jālieto, kāda ir pareizā tehnoloģija, kāpēc tur pūst, tad droši vien nav pareiza tehnoloģija ievērota,” saka salmu mājas saimnnieks Jelgavas novadā Krišjanis Lange.

Krišjānis uzskata, ka salms ir zelta vērtē un ka tā arī izskatās, jo būvniecībā tas ir augstvērtīgs materiāls.

Salma trubiņas ir kā lielisks izolācijas materiāls, lai ierobežotu vēja caurplūstamību.

Mājas ārpuse ir apmesta ar kaļķi, bet mājas jumtu klāj sūna un citi izturīgi augi, kā arī iekšējie materiāli, kas veido blīvu masu jumta izolācijai.

Katrai salmu mājai ir savs “patiesības spogulis” jeb atsegumi sienā, kas apliecina, ka mājas pusmetru biezās sienas ir no salmiem. Arī te mājas iekšienē ir vairāki atsegumi sienā, kuros var redzēt izmantotos salmus.

Patiesībā māja ir ļoti silta un gaiša, jo tās logi ir izvietoti tā, lai veidotos “saules lamatas” visu dienu. “Siltums lēnām un pamazām izplatās pa māju. Ziemeļu pusē ir daudz mazāki logi, arī jumts ir nošķelts tā, ka Rietumu vējus šķeļ un neatdzesē tik daudz.”

Šādu māju uzcelt ir vismaz divas reizes lētāk, nekā izmantojot mūsdienu strandarta risinājumus. Tā kā māja celta pašu spēkiem, tad celtniecības process aizņēmis pāris gadus.